Lūk, ko par vīriešiem un sievietēm saka krievu humorists Mihails Žvaņeckis

Lūk, ko par vīriešiem un sievietēm saka krievu humorists Mihails Žvaņeckis

Veči, jūs tikai neapvainojieties, sarunāts! Kādam tas beidzot bija jāpasaka!
Protams, liekāko vairumu atšķirību abu dzimumu starpā zina ikviens, bet kā ar to, kas paliek acīm apslēpts? Tiksim skaidrībā reizi par visām reizēm!
Vecī, nevajag apvainoties, labi? Sievietes ir labākas par mums. Viņas ir gudrākas, skaistākas, izveicīgākas un labāk pielāgotas dzīvei. Un arī dzīvot viņas ir pamanījušās ilgāk par mums. Un katrs vīrietis ir tāds kā atlaižu izmantotājs. Un atlaižu mums ir daudz! Mēs tikai neesam par to aizdomājušies. Mums, piemēram, nav jāceļas stundu agrāk, lai “uzzīmētu seju” un sapostu bērnus skolai. Ja vajadzība spiež, mums tikai jāaiziet aiz stūra, bet viņām nākas meklēt tualeti…
Mums ir oficiāli atļauts neskūt kājas un paduses, mums katras piecas minūtes nav jāpārbauda savs izskats. Mēs drīkstam svīst, rupji izteikties, krākt un gulēt autobusā. Kad divas sievietes kopā apmeklē teātri vai koncertu – parasta lieta. Bet vai bieži esat redzējuši koncertzālē divus vīriešus, kas atnākuši kopā, ja vien tie nav netradicionālas orientācijas? Koncertzālēs, teātros, lekcijās vairums apmeklētāju ir sievietes. Un kur tad tajā laikā paliek vīrieši? Hokeja spēlēs, cietumā, psihiatriskajā slimnīcā, atskurbtuvē un slimnīcā ar infarktu. Sievietēm nav laika nodarboties ar šādām muļķībām.

Vīrieši – vājais dzimums. Viņi vairāk dzer, smēķē, lieto narkotikas, agrāk mirst, ir pakļauti infarktiem, insultiem un depresijām.
Mums, večiem, kalendārs ir iemesls iedzert, bet viņām? Iedomājieties, katru mēnesi gaidīt, kad tās pienāks, tad nedēļu mocīties. Un nevienam taču nepažēlosies, pati daba tā iekārtojusi… Kaut kad beidzot vajadzētu pieņemt gudru likumu – katru mēnesi sievietēm piešķirt trīs papildus brīvdienas bez konkrēta iemesla. Un saīsinātu darba dienu. Viņām taču tāpat ir divas darba dienas – mājās un darbā. Sievietes paveic 70% visu pasaules darbu par to saņemot tikai 30% algas. Bet viņā, ja godīgi, vajag divas reizes vairāk… kosmētikai vien cik vajag, par zeķbiksēm un pārējo es vispār klusēju. Veči, jūs kādreiz esat mēģinājuši noķert aizejošu trolejbusu augstpapēžu kurpēs un šauros svārkos?
Puiši, neuzskatiet mani par vīriešu kārtas nodevēju, bet bez tautas gudrības eksistē arī tautas muļķība. Un izdomā to tieši vīrieši. Ņemsim par piemēru kaut vai indiešu tautas tradīciju par sieviešu - atraitņu sadedzināšanu. Bet vīrietis, ja viņam nomirusi sieva, arī jāsadedzina? Nekā, saka indiešu viedie, viņam jāapņem jauna sieva.
Kāju kropļošana meitenēm Ķīnā, sieviešu apgraizīšana Āfrikā, parandžas un čadras – visas šīs ņirgāšanās par sievietēm ir izdomājuši vīrieši. Un kurš ir izdomājis aizvainojošo teicienu – “vīrietis sešdesmit gados vēl ir jauneklis, bet sieviete ap sešdesmit – vecene”? Vecis no rīta uzstiepj savas džinsenes, visu dienu ar tām noslāj darbā, vakarā tajās pašās džinsenēs uz restorānu, pa nakti – pie mīļākās. Ja kas, arī 15 diennaktis tajās atsēdēs, iznāks un atkal uz darbu aizies. Tajās viņu arī apglabāt varēs, ja būs tāda vajadzība. Bet viņai pirms restorāna vēl mājās jāieskrien, apavi jāpārvelk, jāpārģērbjas un vēl viss kas, ko mēs pat iedomāties nevaram, jāpaspēj.
Un pastāvīgās bailes “iekrist”? Mums taču vienalga, kā mēs izskatāmies no sāniem, no aizmugures, no apakšas, bet viņām - nē. Un runājot par prātu? Vīrietis pirmajā tikšanās reizē pievērš uzmanību sievietes pēcpusei, bet viņa tam, kas vecim galvā. Un kurš šajā situācijā ir gudrāks? Neviena sieviete neskries pakaļ vīrietim tikai tāpēc, ka viņam ir glītas kājas. Viņām no mums ir vajadzīgs kaut kas daudz nopietnāks. Nauda, stāvoklis sabiedrībā, intelekts. Aiz katra veiksmīga vīrieša stāv sieviete, kas šo veiksmi ir palīdzējusi kaldināt. Tad kurš no mums ir gudrāks? Leģendu par stulbajām blondīnēm izdomājuši vīrieši, kuriem viņas ir atteikušas.

Un runājot par emigrāciju. Kamēr vīrs – ebrejs prāto, kāpēc viņu uz šejieni atvedusi sieva – krieviete, viņa jau apguvusi valodu, iekārtojusies darbā, nopirkusi dzīvokli sev un vecākiem, iekārtojusi bērnus skolā un atradusi sev vīru – vietējo, kurš katru dienu nečīkst par to cik tur bija labi un te ir slikti.
Un ko lai saka humorists, jūsu padevīgais kalps? Uz skatuves no zāles dzirdami tikai sieviešu smiekli. To jums katrs mākslinieks apliecinās. Večiem vai nu lēnāk pielec, vai nepielec vispār.
Pasaule bez sievietēm nevar pastāvēt. Bet bez vīriešiem? Puiši, viņas taču agri vai vēlu sapratīs, kā iztikt bez mums. Tāpēc cieniet un mīliet viņas, uz rokām nēsājiet, kamēr nav par vēlu!!!

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!