Cieni savu mammu: viņa ar tevi nebūs mūžīgi. Jāizlasa ikvienam bērnam!
Māte ieņem ļoti svarīgu vietu mūsu dzīvē, bet diemžēl mūsdienu sabiedrība visbiežāk slavē citas prioritātes – karjeru, naudu, varu…
Bet cilvēka dzīvē nav nekā svarīgāka par māti. Mātes mīlestība ir nenovērtējama, beznosacījumu un tuvu dievišķai. Ticīgajiem mātes mīlestība ir kā Dieva sievišķā daļa bērnu sirdīs, jo tā sevī nes maigumu, pacietību un līdzcietību.
Protams, ka ģimenes pienākumus pilda abi vecāki, bet mātes loma ir tik ļoti svarīga visas cilvēces nākotnei, ka tai vienmēr ir jābūt goda vietā.
Jo tieši mātes mīlestība audzina jauno paaudzi, kas veidos jauno pasauli un jauno sabiedrību.
Lūk. kāpēc mātes zaudēšana, agrīnā vecumā atstāj neizbēgamas sekas cilvēka dvēselē, liedzot viņam atmiņas, pārdzīvojumus, svarīgas dzīves mācības…Bet tie, kuriem ir paveicies nodzīvot ar māti daudzus gadus, atceras viņu ar asarām acīs un pateicību.
Ja jums ir paveicies un jūsu māte ir dzīva, cieniet viņu!
Būt par māti – tas ir darbs uz visu dzīvi.
Cik, reizes māte ir klusēdama raudājusi, pārdzīvojot par saviem bērniem? Jūsu veselības, jūsu mācību, jūsu ģimenes problēmu dēļ? Cik reiz ir lūgusies, lai atvieglo jūsu nastu? Pat tad, kad mēs pieaugam un saskaramies ar problēmām, māte turpina par mums pārdzīvot.
Mamma mūs mīl no visas sirds, neprasot neko par to pretī.
Mātes nāve – tas ir ļoti smagi.
Mīļa, tuva, vistuvākā cilvēka – mammas – zaudējums ir vissmagākās sāpes. Pēc tāda zaudējuma var paiet gadi, pirms sirdssāpes sadzīs.
Nevajag gaidīt, ka viss kļūs tāpat, kā iepriekš. Neatgriezeniska zaudējuma pieredze mūs maina, padara pieaugušākus.
Citi cilvēki, ar kuriem jūs cenšaties parunāt par mammu, maina sarunas tēmu tāpēc, nezina'});">ka nezina, kā uzvesties, nezina, ko jums lai saka, kādiem vārdiem mierināt. Kaut arī tādā situācijā mierinājuma vārdu nemaz nevar būt.
Jums vajag, lai kāds vienkārši jūsos paklausās, atbalsta, vienkārši ir blakus tajā brīdī. Bet cilvēki baidās, ka ar saviem neveiklajiem vārdiem viņi tikai vairos jūsu pārdzīvojumus.
Vismazākais, ko mamma gribēja, ir ar savu aiziešanu jūs sāpināt. Padomājiet, ko viņa jums teiktu, ja viņa varētu ieraudzīt jūsu ciešanas?
Jūs mammu redzat sapnī tieši tāpēc, ka jūs ciešat, tas ir vienīgais veids, kā turpina parādīties viņas mīlestība.
Atcerieties, kas mammai patika, un ko viņa gribēja kopā ar jums izdarīt. Uzskatiet, ka stafete ir nodota tālāk jums, un sāciet to darīt “par diviem”.
Mīļotie cilvēki aiziet, bet viņu mīlestība paliek ar mums. Un bieži pēc aiziešanas garīgā un emocionālā saikne ar viņiem kļūst vēl stiprāka. Mēs sākam domāt nevis “cik žēl, ka viņi ir aizgājuši”, bet gan “kāda laime, ka viņi bija”!
Bet pats galvenais – cienīt mammu, kamēr viņa vēl ir dzīva. Negaidiet, kad viņa būs uz miršanas gultas.
Piezvaniet viņai, pastāstiet viņai par savu mīlestību, palīdziet viņai! Jums nekad nebūs cilvēka, kurš mīlēs jūs vairāk, nekā mīl jūsu mamma.
Piezvaniet viņai šodien pat!