Kāpēc nevieni citi veci cilvēki netracina mūs tik stipri kā mūsējie?

Vai esi ievērojis, ka nevieni citi veci cilvēki netracina mūs tik stipri kā mūsējie? Tāpēc, ka visi pārējie ir vienkārši veci cilvēki.

Bet mūsējie – tie ir mūsu novecojušie vecāki, kurus mēs atceramies pavisam citādākus, jaunus, spēka pilnus un kuri vēl nesen mūsu dzīvē spēlēja pavisam citu lomu. Mēs neesam gatavi ļaut viņiem kļūt veciem un bērna prātā. Ir viens vienīgais veids kā padarīt šīs attiecības vieglas un vienkāršas.

Mūsu novecojušie vecāki

Šis veids ir saprast un pieņemt, ka labākas šīs attiecības vairs nekad nebūs. Un arī vieglas un vienkāršas – ne.

Ir jāatrod sevī spēks un pietiekami daudz mīlestības, lai ļautu saviem vecākiem būt tādiem, kādi viņi ir. Cienīt viņu bērnišķīgās izvēles. Izpildīt muļķīgas vēlmes. Neizturēties parāk nopietni pret viņu idejām. Piekrist dīvainām prasībām. Nestrīdēties, kad viņi runā absolūtās muļķības. Tāpēc, ka tam nav jēgas!

Mūsu vecie vecāki baidās no mūsu problēmām – slimībām, atlaišanas no darba, neveiksmēm un sirds drāmām – tāpēc, ka katra tāda problēma lieku reizi viņiem atgādina par viņu pašu vecuma nespēku, nespēju palīdzēt pat paša bērnam.

Tas ir ļoti sāpīgs atgādinājums, ļoti briesmīgs un pazemojošs stāvoklis, uzskatāms pieradījums vecuma bezspēkam, novecošanai un neadekvātumam.

Sāpes, īgnums, bezspēcība un pazemojums – tas ir tas, ko izjūt vecie cilvēki katru reizi, kad ar mums kas slikts notiek. Un tāpēc visiem spēkiem cenšas tādas situācijas novērst.

Viņi mūs pastāvīgi izjautā par mūsu lietām, tāpēc, ka baidās no mūsu problemām vairāk, kā mēs paši baidāmies no tām. Un pastāvīgi mums dod padomus tapēc, ka tas ir vienīgais veids kā kaut kā nebūt ietekmēt situāciju.

Īsāk sakot, ielāgo – komunikācija ar veciem cilvēkiem ir tikai labām ziņām. Kamēr to nav – norijam puņķus un asaras un smaidām. Kad parādās labas ziņas – stāstām vecākiem patiesību. Patīkamu patiesību.

Veci cilvēki ļoti novertē visu, kas tā vai citādāk var novērst viņu uzmanību no nepatīkamajām fiziskajām sajūtām, muļķīgajām domām un pārdzīvojumiem.

Tāpēc, ja vēlies sagādāt saviem vecākiem labsajūtu, nedāvini viņiem ātrvāramos katlus, kafijas automātus, veļas mašīnas un jebkurus citus saimniecībā noderīgus, rīkus, kuri pēc tavām domām sagādās viņiem prieku. Nesagādās!

Ja vēlies sagādāt viņiem prieku, dāvā viņiem savu laiku. Protams, ne jau kaut kādu, tukšu un garlaicīgu. Izvēlies dāvanai kvalitatīvu, spilgtu, neparastu laiku.

Vecums ir pati lipīgākā slimība pasaulē. Mēs visi esam slimi ar to – bez izņēmumiem. Tikai atšķirīgas ir stadijas.

Mūsu vecāki atrodas daudz vēlīnākās šīs slimības stadijās, bet mēs – agrīnākās. Lūk, arī visa atšķirība. Laika jautājums.

Avots: econet.ru

Tulkoja: Ginta Filia Solis