Vadims Zelands: Cilvēki neievēro, ka ir slimi un mirst muļķīgā veidā
Vadims Zelands: Lēnās nāves kultūra
Lai iegūtu reālu labumu no sava izvēlētā ēšanas stila, ir nepieciešama elementāra ēšanas kultūra. Ja pieturēties pie primitīviem uzskatiem un ieradumiem, piemēram, “nopirkt pelmeņus, uzvārīt, paklāt avīzīti un ātri apēst” vai “ēst tikai augļus un dārzeņus un viss notiks”, tad no tā nebūs nekāda labuma.
Jāsaprot, ka organisms nav lokomotīves kurtuve un bāzt tajā iekšā visu pēc kārtas bez jēgas un saprašanas , cerībā, ka viss tāpat “sadegs” ir vairāk nekā muļķīgi.
Organismam ir noteikta izturības rezerve, bet tā nav bezgalīga, tāpēc saprašanai kaut nedaudz ir jābūt. Ja ēšanas kultūra beidzas ar jēdzienu “ātri iekost un jozt tālāk”, tad neizbēgami jūs sagaida problēmas.
Kamēr dzīves ritms gadu simtiem bija nemainīgs, ēšanas kultūra pastāvēja un tika nodota tālāk dabiskā veidā no paaudzes paaudzē. Bet kad civilizācija sāka iet tehnogēnu attīstības ceļu, dzīvesveids sāka strauji mainīties, un pēctecīga ieradumu pārņemšana vairs netika progresam līdz.
Šādos apstākļos ēšanas kultūra ne tikai tiek zaudēta, bet tā tiek izkropļota – degradē tādu faktoru ietekmē, kam ar ēšanu vispār nav nekāda sakara. Tādi ir, piemēram, ķīmiskā apstrāde un… reklāma.
Ko ar to iesākt, es nezinu. Šeit, kā saka, slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Ja pats nevēlies zināt kā un ar ko sevi vari pabarot, un ko ēst labāk nevajag, dodies uz slimnīcu, vai vēl labāk, pa taisno uz kapsētu. Paļauties uz pieredzi un cilvēces veselo saprātu jau kļuvis neiespējami. Brīdis, kurā varējām pagriezt atpakaļ, šķiet, ir zaudēts.
No tā brīža, kad cilvēce sāka lietot baltos miltus, margarīnu un mākslīgo raugu, veselais saprāts vairs nestrādā. Margarīns, kā pilnīgi sintētisks produkts, aizmiglo saprātu. Bet mākslīgais raugs, kā sveša dzīvības forma (monstrs savā būtībā) iekārtojas mūsu organismā un vada apziņu tā, lai cilvēks vēlētos ēst tikai to, kas garšo pašam monstram.
Jūsu zināšanai: baltie milti, tā ir kulinārija, kas novesta līdz absurdam. Viss vērtīgais, kas graudam piemīt, slēpjas tā apvalkā. Augstākā labuma baltos miltus iegūst attīrot kviešu graudus no apvalka un visa vērtīgā, kas tajos ir.
Paliek tikai t.s. “mirusī” daļa, kas sastāv galvenokārt no cietes. Aknas tiek piesārņotas ar mazutam līdzīgu masu, ciete organismā nosēžas gļotu veidā, zarnu trakta sieniņas tiek apliktas ar sārņiem.
Margarīns un transtaukskābes tiek gatavoti no otrreizējā spieduma rafinētas augu eļļas. Savukārt, tā tiek gatavota, pielietojot ķīmiskus šķīdinātājus. Rafinēto eļļu pēc tam uzsilda un hidroģenizē, izlaižot caur to ūdeņradi.
Rezultātā tiek iegūts dabā neesošs maisījums, kam ir mīksta plastilīna konsistence, pretīga smarža un krāsa. Lai šim produktam piešķirtu patīkamu izskatu un aromātu, tajā vēl pievieno kaudzi dažādas ķīmijas.
Transtaukskābes ir ļoti toksiskas un tām piemīt īpašība uzkrāties organismā. “Pateicoties” to iedarbībai, cilvēki sirgst ar visdažādākajām slimībām – sākot ar stresu, aterosklerozi, sirds slimībām, vēzi, aptaukošanos un beidzot ar novājinātu imunitāti un zemu potences līmeni.
