Raugs, vara nagla un citi mīti par dārza mēslošanu

Šodien mēs pastāstīsim par dažiem maldīgiem priekšstatiem, kas jums neļaus gūt labu ražu.

1.Raugs bagātina augsni ar slāpekli

Pastāv uzskats, ka raugs, nonākot augsnē, pārvēršas slāpeklī, kurš augiem ir ļoti nepieciešams. Šādi video internetā ir savākuši miljoniem skatījumu. Patiesībā rauga sēnes pārtiek no cukura, pārstrādā to spirtā un ogļskābajā gāze. No zinātniskā viedokļa slāpeklis tur nemaz nevar rasties.

2. Pareizi mēslojot augsni, var izaudzēt baravikas

Šim mītam ir neliela fantastikas piedeva, taču ir cilvēki, kuri tam tic. Kādā video dārzkopis mācīja sagriezt baraviku cepurītes, paturēt tās ūdenī, un ar šo maisījumu apsmidzināt augsni dārzā. Rezultātā baravikas augšot griezdamās. Taču realitātē meža sēnes aug tikai noteiktu koku veidu tuvumā.

3.Jo vairāk mēslojuma, jo labāk

Ir dārzkopji, kuri uzskata, ka augi slikti dīgst, jo nesaņem pietiekami daudz barības vielu. Tā tas gluži vis nav. Augu dīgtspēju ietekmē citi faktori - laika apstākļi, augsnes sastāvs, temperatūra, sēklu kvalitāte. It visā ir jāievēro līdzsvars. Ja piebarojums būs pareizs, augi attīstīsies labi. Bet, pārforsējot ar mēslojumu, var apdedzināt saknes un uz ilgu laiku sabojāt augsni.

4.Vara nagla uzlabos ābolu ražu

Jebkura kokā iedzīta nagla pasliktinās sulas plūsmu, un koks stresā materiālu novirzīs uz savu augļu aizmetņiem. Šis paņēmiens tiešām palīdz iegūt lielāku ražu, taču nodara sliktu pašam kokam. Ievainoto vietu būs grūti sadziedēt. Lai ābele dotu ražu katru gadu, par to ir jārūpējas: laikus jāapgriež, jāmēslo un jālaista.

5. Augi jālaista ar tējas biezumiem

Tēja - tās ir sausas lapas, kurās nav nemaz tik daudz vērtīgo minerālvielu. Dārza kultūrām no tām nav ne silts, ne auksts. Turklāt tējas biezumi pievilinās mazās mušiņas, kuras var iemitināties augsnē. Izdzertās tējas biezumus labāk izmantot kompostā, kur sēnes un baktērijas palīdzēs tos pārstrādāt vērtīgās minerālvielās - slāpeklī, fosforā un kālijā.

6. Organiskie pesticīdi ir nekaitīgāki par ķīmiskajiem

Vārds ‘’organisks’’ mums asociējas ar kaut ko noderīgu. Taču patiesībā jebkuri pesticīdi ir bīstami. Tas, kas ir kaitīgs kukaiņiem, kaitē arī dzīvniekiem un cilvēkiem. Piemērs: pastāv bakteriālie preparāti, kas bojā gremošanas sistēmu un ir nāvējoši Kolorado vabolēm, taču ir nekaitīgi cilvēkam. Tomēr lielās devās tie var izraisīt alerģiju un saindēšanos.

Galvenie minerālmēslu iestrādāšanas noteikumi

Bez slāpekļa, fosfora un kālija augi nevar normāli attīstīties. Šīs minerālvielas lietus laikā no augsnes tiek izskalotas, tāpēc bez papildu mēslošanas mums neiztikt.

Slāpeklis

Slāpekļa mēslojumu augsnē iestrādā pavasarī. Tas labi šķīst ūdenī, ātri nonāk sakņu sistēmā. Ja ar slāpekli mēslo rudenī, tas samazina augu noturību pret salu.

Fosfors

Fosfora mēslojumi veicina ogu un augļu aizmetņu veidošanos, palielina noturību pret aukstumu. Dažus veidus iestrādā pavasarī un rudenī, citus - tikai īsi pirms ziemas iestāšanās. Tos parasti neapvieno ar cita veida piebarojumiem.

Kālijs

Kālija mēslojumi paaugstina augu imunitāti pret slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Nedrīkst piebarot pirmo asnu dīgšanas un sakņu veidošanās laikā. Dozējot ir jāņem vērā, ka mālainā augsnē kālija ir vairāk nekā kūdrainā.