Nedzīvojiet tikai un vienīgi bērnu dēļ
Goša ir vēlais bērns. Par viņu vienmēr pārāk daudz rūpējās, notrausa katru puteklīti, noņēma katru akmentiņu, kas gadījās ceļā. Taisnības labad jāsaka, ka mamma dzemdēja bērnu sev, bija apnicis gaidīt sapņu princi. Un pēc tam nolēma, ka caur dēlu piepildīs visus savus sapņus. Viņa visādi centās no dēla izveidot brīnumbērnu. Goša apguva vairākas valodas, apmeklēja neskaitāmus pulciņus, spēlēja arfu… Māte bezgalīgi lepojās ar dēlu, vienmēr lūdza kaut ko nospēlēt viesiem. Arfa – tas taču ir tik eksotiski! Gošam ir jau pāri četrdesmit. Viņš ir šķīries. Viņa bērnus audzina cits vīrietis, un Gošam nav iebildumu. Viņš līdz šim brīdim nevar saprast, ko vēlas no dzīves. Viņš nekļuva par brīnumbērnu. Viņš neizturēja un salūza. Tagad viņš dzer. Pirms darba, darba laikā, pēc darba. Mamma to vairs neredz.
Vai maz ir šādu stāstu? Un cik to starpā ir ar labu turpinājumu? Kad bērns kļūs par vecāku visuma centru, tas viņam ir ļoti apgrūtinoši. No šīs pāraprūpes bērns sāk smakt, viņam nav ko elpot. Un nepietiek ar to, ka trīsdesmit vai vairāk gados tu dzīvo smacīgā dzīves tuksnesī, tu vēl esi palicis kādam parādā. Tev piestāda rēķinu, lai gan esi atnācis ciemos. Un labprāt būtu palīdzējis saimniekiem, tāpat, bez maksas, no brīva prāta. Bet, kad tev atnes šo rēķinu par pirmajiem divdesmit tavas dzīves gadiem, lai gan katru dienu esi smacis nost…
Tālāk seko varianti. Bērns šo parādu var censties atmaksāt bezgalīgi. Kā Vaņa un Ira. Vai protestēt – sākt dzert, saraut visas saites, kā Goša un Ksjuša. Reti kurš ir spējīgs saprast un pieņemt tādu vecāku attieksmi.
Tāpēc lūdzu jūs vēlreiz – nedzīvojiet tikai bērnu dēļ! Atrodiet būšanā par vecākiem dziļāku jēgu! Lai mazuļi, kas ienāk jūsu dzīvē nekļūst par jūsu aklās mīlestības un pārprasto rūpju upuriem!
Lai aug, kā Dievs vēlējis! Cik un ko dod, ar to pietiek!
Kādam pieder miljoni, kāds dzīvo “no algas līdz algai”. Katram savs… Uz bērna audzināšanu tam nevajadzētu atstāt iespaidu.
Mīliet sevi! Neaizmirstiet par sevi, dzenoties pakaļ bērna laimei!
Neatsakiet sev jaunu kleitu, lai nopirktu bērnam kārtējo rotaļlietu. Neizvēlieties kosmetologa vietā dārgāku pulciņu! Ja jūs pati par sevi neparūpēsieties, kurš tad? Ko jūs varēsiet dot citiem? Kādas rūpes, kādu mīlestību?
Mīliet savu vīru! Bērni izaugs, bet viņš paliks ar jums!
Jūs varat kļūt par labu attiecību piemēru, lai jūsu bērni arī gribētu dibināt ģimeni, radīt bērnus. Bet varat pilnīgi pretēji - izraisīt nepatiku pret ģimenes dzīvi, ja fokusēsiet visu uzmanību uz bērniem, aizmirstot par vīru un viņa vajadzībām.
Neliedziet saviem bērniem iespēju dzīvot un brīvi elpot. Tikai tad viņi spēs augt un attīstīties . Mūsu, kā vecāku loma, ir vienkārša – laicīgi apliet savus “stādus”, neaizsegt sauli, aizsargāt no nezālēm. Tālāk bērns, kā puķe, pats augs un sapratīs, kas viņam ir labāk, kas viņam pašam jāattīsta un jāpilnveido.
