Nav svarīgi, cik bieži ejat dušā. Lūk, kam tik tiešām ir jāpievērš uzmanība

Dermatologi ir pārliecināti, ka dušas procedūrām jāvelta 5 – 15 minūtes, taču tikpat svarīgi ir tas, ko taisāties darīt šajā laikā.

• Ātra un vēsa duša ir labvēlīga ādai.
• Pārāk daudz ziepju vai dušas želejas, kā arī pārāk karsts ūdens var negatīvi ietekmēt ādu un matus.

Šķiet, kas var būt nepareizi, ejot dušā? Tā taču ir parasta ikdienas higiēniskā procedūra, tik vienkārša un saprotama katram.
Tomēr ārsti – dermatologi iesaka pievērst uzmanību dažiem svarīgiem noteikumiem, lai nenodarītu ļaunu saviem matiem un ādai.

Pirmkārt – dušas ilgums.

Vadošais dermatoloģijas klīnikas speciālists Erams Ailiss Montgomerijs skaidro, ka, jo ilgāku laiku mēs pavadām zem ūdens strūklas, jo sausāka kļūst āda.
“Cenšaties saīsināt dušā pavadīto laiku, un pēc dušas uzreiz uzklājiet uz ādas mitrinošu krēmu,” – iesaka speciālists. “Atkarībā no tā, ko tieši taisāties darīt dušā, ar 5 līdz 15 minūtēm vajadzētu pietikt,” – stāsta dermatoloģe Sūzana Bērda. Ja jums jāmazgā mati vai jānoskuj kājas, laiks būs ilgāks.
Doktors Montgomerijs uzskata: piecas minūtes pilnīgi pietiek ikdienas procedūrām, lai noskalotu un atsvaidzinātu ķermeni.

Ūdens temperatūra ir ļoti svarīga.

Karsta duša var pārāk sausināt ādu un matus.
“Karsta duša noskalo no ādas dabīgos izdalījumus un tas var izraisīt ādas atūdeņošanos un niezi,” – turpina doktors Montgomerijs.
“Īpaši tas jāņem vērā gados vecākiem cilvēkiem. Mūsu āda kalpo par dabisku aizsargbarjeru, kas regulē ķermeņa temperatūru atkarībā no apkārtējās vides. Brieduma gados ādai ir aizvien sarežģītāk tikt galā ar šo funkciju. Karsta duša ne tikai saasina problēmu, bet arī izraisa nepatīkamu niezi.” Un tā, ūdenim jābūt siltam un komfortablam.
Ja ūdens temperatūra šķitīs pārāk vēsa, doktore Bērda iesaka ņemt vērā dažas nianses, kas palīdzēs mazināt karstā ūdens negatīvo efektu.
“Ja nevarat atteikties no karstas dušas, cenšaties saīsināt karstajā dušā pavadīto laiku, pēc tam noslaukieties un uzklājiet mitrinošu krēmu sākot ar seju un beidzot ar kāju pirkstiem,” – atgādina doktore Bērda.

Ziepju daudzums nopietni ietekmē ādas veselību.

Ja jūs āda ir pārāk atūdeņota un sakairināta, tai ir kāda ekzēma vai izsitumi, jāpievērš uzmanība ziepju daudzumam un tam, uz kādas ķermeņa daļas tās tiek uzziepētas.
“Ja āda ir pārāk sausa, ziepes labāk lietot tikai sejai, rokām, pēdām, padusēm un intīmajai zonai, - turpina dermatologs Montgomerijs. – Vairums pacientu, kuriem ir ekzēma, ziemas laikā cieš no izsitumiem uz muguras, rokām un kājām. Mazgāšanās laikā šīm ķermeņa daļām ziepes labāk neizmantot.”
Dermatologs piebilst, ka pārāk liela ziepju izmantošana var novest pie jebkuras ķermeņa daļas sausuma.
Šķiet, kā gan smaržīgās, putojošās ziepes var negatīvi ietekmēt ādu? Izrādās, pārāk daudz mazgāšanās līdzekļa var ādu padarīt pārāk jutīgu un sakairinātu.
“Saviem pacientiem es stāstu šādu alegoriju: iedomājieties, ka jūsu ādas šūnas ir kā bruģa segmenti,” – stāsta doktors Montgomerijs. – “Cements, kas satur tos kopā, var izskaloties kopā ar karsto ūdeni un mazgāšanas līdzekli. Tas bojā šūnas, padarot tās pārāk jutīgas pret apkārtējo vidi, izraisot niezi un ekzēmu.”
Rezumējot visu, dermatologs iesaka saīsināt dušā pavadīto laiku un samazināt mazgāšanās līdzekļu daudzumu, kā arī kontrolēt ūdens temperatūru.
Izpildot šos vienkāršos noteikumus, jūs saglabāsiet savu ādu svaigu un tā spēs efektīvi pildīt dabisko aizsardzības funkciju.