Kas jādara Pūpolsvētdienā?

Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Latvijā pirmie krāšņie zariņi pavasarī ir pūpoli, tāpēc pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu un godā tiek celts pūpols.

Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti pat ar ļoti seniem, iespējams, pat pagāniskiem rituāliem.

Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Pūpolsvētdienas ticējumi:

Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu.

Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie jālauž pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā.

Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari — ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas.

Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

Pūpolsvētdienā bērni nedrīkst ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis.

Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.