Kāpēc nedrīkst ilgi dusmoties uz pašiem tuvākajiem

Naids un niknums var būt pat nāvējoši bīstami! Izlasiet un izlemiet – vai ir vērts ļaut vaļu negatīvajām emocijām, vai tomēr iemācīties tās kontrolēt?

Tātad, naids un niknums ir bīstamas emocijas. Vajag prast sevi kontrolēt… Bet tie, kas izjūt spēcīgas un ilgstošas negatīvās emocijas, kļūst par īstu atomreaktoru. Pie tam, salauztu – kā vulkāns, no kura nāk nokaitēta lava un indīgi izgarojumi. Atcerieties par to, ka tas, kurš ir izraisījis jūsu negatīvās emocijas, blakus nav. Parasti nav. Bet blakus ir tuvinieki, mīļie cilvēki, radinieki. Un visa šausminošā naida enerģija, visas atriebīgās fantāzijas un žultainie vēlējumi var trāpīt tieši viņiem.

Un tas nav taisnīgi. Bet ļaunu jau arī parasti nodara netaisnīgi. Dzīve ir netaisna, neko nepadarīsi. Un lūk, kas jāatceras – ne jau dusmoties ir slikti. Nav pret visiem vienmēr jābūt iecietīgam, īpaši pret tiem, kuri neizturas labi pret tevi. Taču var gadīties, ka notiek naida programmas “pārnešana” uz jums tuvo cilvēku. Viņu var aizskart, aizvainot pilnīgo bez iemesla.

No kādas sievietes aizgāja vīrs. Pameta viņu nelietīgi, apzaga, vēlāk arī materiāli nepalīdzēja, gluži otrādi, atstāja viņai visus savus parādus. Pievāca kopīgo biznesu, visu iedzīvi, kura bija norakstīta uz viņa tuvinieku vārda. Sieviete izjuta milzīgu naidu, mocījās dienu un nakti, pārdzīvoja, iztēlojās, kā sodīs bijušo. Un viņu var saprast. Viņa spēja runāt tikai par viņu. Nenolādēja, bet vēlēja ļaunu. Un arī to var saprast. Bet pēc tam saslima viņas dēls. Ļoti smagi saslima. Viņš bija ļoti līdzīgs savam tēvam, burtiski viņa kopija…