Kā "pateikšanas" veids izmaina reālo faktu

Kā "pateikšanas" veids izmaina reālo faktu

Cilvēki viens otram nodod visdažādāko informāciju. Un, ņemot vēra cilvēcisko faktoru, pastāv liela faktu izkropļošanas varbūtība, kaut ko nepasakot līdz galam vai slēpjot. Piemēram, mums visiem ir raksturīgi “uzskaistināt” savu pagātni, nelabvēļiem “pierakstīt” visdažādākos grēkus, “aizmirst” mums neglaimojošus sīkumus.

Šodien aplūkosim vienu no parādībām, precīzāk sakot, to, kā mainās informācija tās pasniegšanas procesā.

Kā izskatās runu (tenku) nodošanas ķēde

Nav noslēpums, ka cilvēki maina savas atmiņas, stāstot par tām: atkarībā no cilvēka stāvokļa un viņa priekšstata par auditoriju, viņš savām atmiņām var piešķirt dramatismu vai smieklus, var apvienot divas (vai vairākas) situācijas vienā, piedomāt klāt sīkumus un pat mainīt darbības vietu. Kā izrādās, ar tenkošanu notiek tieši tas pats. Saskaņā ar Necovee un kolēģu 2008.gadā veikto pētījumu, runu (tenku) nodošanas ķēde izskatās šādi: mums ir “inficētājs” un “nezināmais”. Inficētājs, komunicējot ar nezināmo, padara to par “inficētāju”. Atkarībā no nezināmā īpatnībām un vides, viens “inficētājs” izplata tenkas, kā minimums, trim cilvēkiem.

Kā izmainās tenkas?

Tas ir atkarīgs no satura.

Piemēram, runām par kādu romantisku stāstu tiks pievienoti “pipariņi”: ja runām startējot, ir “Jānis uzrakstīja Līgai ziņu”, bet auditorija Līgai simpatizē, tad vienā brīdī tas var pārtapt “Jānis bildināja Līgu, jo viņa ir stāvoklī, kāzas notiks Maijami, un tās būs violetos toņos!” - katrs nākošais cilvēks pievienos no sevis stāstam nozīmību;

Ja stāsts ir par bīstamu notikumu, tad postījumu risks un līmenis tikai pieaugs - “Ķīnas zooloģiskajā dārzā vilcēns ir saslimis ar mēri” var pārvērsties “Vladivostokā masveidā no mēra mirst bērni (vārds “nāve” paātrina runu izplatīšanos vairākkārt);

Ja runas ir par zinātnisku tēmu, tad parasti notiek globalizācija: “ASV ir izdevies izārstēt pelei vēzi ar dzērveņu palīdzību” pārvēršas “Zinātnieki ārstē vēzi ar dzērvenēm”;

Kriminālajā hronikā tiek pielikta cietsirdība un noslēpumainība: “Kādā dzīvoklī Celtnieku ielā atrasts līķis” - “Noslēpumaina nāve Celtnieku ielā, iespējams, tā nekad netiks atklāta, varmāka paliks uz brīvām kājām!”;

Konfliktu gadījumā (piemēram, uz nacionālā pamata), klāt tiks pielikti sīkumi, kas pastiprinās aizdomas par pretējo pusi un tās cietsirdību. Piemēram, “sieviete ar galvas traumu tika atrasta mirusi” pārvērtīsies par “sieviete tikusi zvērīgi nogalināta, bet varas iestādes neko neuzsāk!”.

Katrs nākamais cilvēks neapzināti pieliks klāt arvien jaunas detaļas. Labā ziņa ir tā, ka tenkām ir masa: jo vairāk tās apaug ar izkropļojumiem, jo mazāk ticamas tās kļūst, līdz beigās tās vairs neviens neuztver nopietni, neklausās un vairs neizplata tālāk.

Tomēr ir gadījumi, kad tenkas izklausās ticamākas par jebkuru faktu (piemēram, par vakcīnām vai autismu).

Un, ja tā ir noticis, tad tenkas var “apseglot”, kad cilvēki mītu padara par sava stāsta daļu (piemēram, piekrītot, ka viņa uzvārda brālis patiešām ir radinieks) un izmanto to savtīgos nolūkos.

Lai gan tas, protams, nav viegli. Daudziem cilvēkiem, kuri ir saskārušies ar tenkām par sevi vai savu ģimeni, ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība.

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!