Kā bērna piedzimšanas veids ietekmē veselību nākotnē

Ķeizargrieziens, dzemdību stimulācija ar mākslīgo oksitocīnu… Ar to 21.gadsimtā vairs nevienu nepārsteigsi. Taču ar katru dienu parādās arvien vairāk faktu, kas apstiprina sasitību starp to, kā bērns ir dzimis, un saslimšanām, kas viņam var parādīties vēlāk. Bet ko darīt, ja medicīnisku indikāciju dēļ sieviete nevar dzemdēt dabiskā ceļā? Kā pasargāt bērnu?

Mūsdienu zinātniskajos pētījumos ir konstatēts, ka iejaukšanās dzemdībās var atstāt iespaidu uz bērna veselību visas turpmākās dzīves garumā.

Grāmatas “Mikrobioma efekts. Kā bērna piedzimšanas veids ietekmē viņa veselību nākotnē” autori Aleksa Veikforda un Tonijs Hārmans pirmo reizi uzdod jautājumu: kādas potenciāli attālinātās sekas, iejaucoties dzemdību procesā, rada ķeizargrieziens vai sintētiskā oksitocīna pielietojums, kas stimulē dzemdību darbību?

Autori dalās ar jaunu informāciju par to, kā mākslīgā piebarošana ietekmē mazuļu veselību. Skaidro, kas tieši notiek ar mazo cilvēku brīdī, kad viņš iziet cauri dzemdību ceļiem.

Zinot šos mehānismus, var izdarīt apzinātu izvēli par labu dabiskajām dzemdībām (jo ne vienmēr sievietei tiek veikts ķeizargrieziens vienīgi medicīnisku apsvērumu dēļ, nereti viņai ir vienkārši bail vai arī nevēlas sabojāt figūru). Ja operācija ir neizbēgama, var veikt nepieciešamos drošības pasākumus.

Kā skaidro paši autori - galvenā viņu auditorija ir nākamie vecāki un speciālisti, kas piedalās jauna Zemes iemītnieka dzimšanas procesā. “Mēs nekādā gadījumā neapšaubām nākošo vecāku izvēles lietderību veikt ķeizargriezienu. Mūsu uzdevums nav izraisīt vainas apziņu par izdarīto izvēli.

Arī mūsu meita ir nākusi pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, tāpēc mēs zinām, ka ne visiem bērniem ir lemts piedzimt dabiskā ceļā. Mēs vēlamies, lai vecākiem būtu iespēja izdarīt apzinātu izvēli, kas pamatojas uz aktuālo informāciju.”

Kas notiek ar mums dzemdību ceļos?

Autori ir ieviesuši jēdzienu “mikrobioms”, kas iekļauj sevī triljonus mikroorganismu, kas dzīvo uz cilvēka virsmas un iekšā ķermenī. Zinātnieki ir konstatējuši, ka kritiski svarīgs brīdis mikrobioma pamatu ielikšanā ir ļoti īss laika sprīdis: tieši pirms dzimšanas un uzreiz pēc nākšanas pasaulē.

Brīnumainā veidā mikroskopiskie procesi pirmajās dzīves minūtēs nosaka bērna veselību visas dzīves garumā. Dzemdību laikā notiek galvanais cilvēka kontakts ar mikrobu pasauli.

Izejot cauri dzemdību kanālam, mazuļa ķermenis pilnībā tiek noklāts ar mātes baktērijām: tās nokļūst bērna acīs, ausīs, degunē, mutē. Un tas ir svarīgi bērna imunitātes veidošanā.

Dzimstot ar ķeizargrieziena palīdzību, bērns iepazīst mikrobus nevis no mātes organisma draudzīgās mikrobu pasaules, bet no gaisa, saskarsmes ar citu cilvēku ādu. Taču arī šajā gadījumā var iepazīstināt bērnu ar mātes mikropasauli, ļaujot jaundzimušā ādai saskarties ar mātes ādu.

Bet vai daudzas vecmātes par to zina? Kad tāds bērns kļūst pieaudzis, viņa imūnā sistēma var sākt reaģēt, piemēram, uz glutēnu vai izpausties kā dermatīts, reaģējot uz gluži nekaitīgiem reaģentiem.

Tiešu pierādījumu, ka ar ķeizargrieziena palīdzību dzimušajiem noteikti attīstīsies kāda autoimūnā saslimšana, nav. Taču šādi bērni ir vairāk pakļauti šādu stāvokļu attīstībai nākotnē.

Stimulēšana ar oksitocīnu

Oksitocīna (galvenā dzemdību hormona) iedarbība uz māti un augli ir maz izpētīta. Neirobioloģe Sjū Kārtere pēta sintētiskā oksitocīna ietekmi uz dzīvniekiem. Ar grāmatas autoriem viņa ir padalījusies ar savu pētījumu rezultātiem uz pelēm.

Sintētiskā hormona efekts mainījās atkarībā no saņemtās devas. Ja tā bija neliela, izdevās stimulēt dzīvnieka aktīvu sociālo uzvedību. Pie lielākas devas tie palika aktīvi un veidoja ilgtermiņa pārus. Bet pie pavisam lielām devām dzīvnieki pārus neveidoja, bet aizgāja pie svešajiem.

Taču pats biedējošākais bija tas, ka tad, kad mazuļi pieauga, apmēram puse no tiem izrādīja netipisku seksuālo uzvedību, bet daudzi, kam izdevās stāties dzimumsakaros ar mātītēm, neizdalīja spermatozoīdus.

Šodien oksitocīnu ar vieglu roku pielieto pat tad, kad tam nav īpašas medicīniskas nepieciešamības.To izmanto nevis šī preparāta ordinētajos gadījumos, bet gan dzemdību sāpju stimulēšanai. Kādas devas lieto sievietes, kā tas atsaucas uz jaundzimušo - tā ir jaunu pētījumu tēma.

Kādēļ šī grāmata tika rakstīta

Grāmata “Mikrobioma efekts” ir izraisījusi daudz smagu jautājumu. Jā, tagad mēs par to zinām. Un ko varam darīt?

Maksimāli tiekties uz dabiskiem dzemdību procesiem, uzskata autori.

Ja ķeizargrieziens ir neizbēgams, dzemdību palīdzības sistēmai ir jāsniedz vispusīga palīdzība jaundzimušā mikrobioma optimālas sēšanas un barošanas procesā: tūlītējā mātes ādas kontaktā ar jaundzimušā ādu tieši operāciju zālē, krūts barošanas nodrošināšanā.

Pēc dr.Bleizera hipotēzes, mūsdienu “mēris”, kas pārņem industriālās nācijas, var būt saistīts ar bakteriālās daudzveidības samazināšanos mūsu zarnu traktā.

Antibiotiku lietošana, mūsdienu uzturs un dzīvesveids, kā arī ķeizargriezienu skaita palielināšanās - visi šie faktori dod savu ieguldījumu baktēriju skaita samazināšanā.

Pēc vispesimistiskā scenārija mūs sagaida “antibiotiku ziema”, kad mēs visi kļūsim uzņēmīgi ne vien pret neinfekciozajām saslimšanām, bet arī infekciju slimībām. Tas, kā mēs dzīvojam šodien, palielina pandēmiju iespējamību.

Tāda prognoze skan visai drūmi, taču atklājumi mikrobioma un epiģenētikas jomā ļauj cerēt, ka procesu ir iespējams pagriezt pretējā gultnē. Grāmatas autori ir pārliecināti, ka nākotne atrodas ne tikai tikai zinātnieku, bet arī mūsu pašu rokās.