No tā brīža, kad pagājušā gadsimta otrajā pusē tika ieviests termins “childfree”, nenorimst diskusijas par to. Childfree ir cilvēki, kas apzināti un brīvprātīgi ir pieņēmuši lēmumu par to, ka viņiem nebūs bērnu. Daudzi viņus kritizē, citi vienkārši izsaka viedokli šajā sakarā… Ir radušies daudz un dažādi mīti un stereotipi, kas saistīti ar childfree, un šodien mēģināsim tos apgāzt. Pastāstīsim, kā tas ir patiesībā.
Laulība bez bērniem
Cilvēki, kuri nolēmuši, ka viņiem nebūs bērnu, cenšas uzspiest savu viedokli citiem. Daudzi apsūdz childfree par to, ka viņi izplata savus uzskatus, apelējot pie tā, ka viņiem pat ir sava sabiedrība. Taču tā nav nekāda sekta, viņi nav ieinteresēti propagandēt savus uzskatus un “savervēt” jaunus biedrus. Spriediet paši, kāda jēga cilvēkam pārliecināt otru, ka ģimene bez bērniem ir labāka?
Tieši otrādi, biežāk childfree tiek savā veidā “vervēti” no to cilvēku puses, kuriem ir bērni. Jo viņiem daudz komfortablāk ir komunicēt ar domubiedriem, kā jau ikvienam cilvēkam. Neviens taču nerīko demonstrācijas pret bērnu dzimšanu. Ir, protams, daži fanātiķi, bet tādus jau var sastapt ikvienā jomā.
Childfree ienīst bērnus.
Protams, ka nē. Daudzi childfree mīl bērnus un izrāda tiem simpātijas. Viņi pat strādā par skolotājiem un bērnu psihologiem. Te nav runa par naidu, bet gan par to, ka cilvēks nevēlas pats savus bērnus, lai arī kāds tam nebūtu iemesls. Ir arī agresīvi noskaņotas personas, bet arī bērnu vecāku vidū tādus gadās sastapt. Šāda veida konflikti rodas tādēļ, ka ir nepatika pret vecākiem, kas saviem bērniem atļauj pārāk daudz. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, nevis kopējā aina.
Bērnu nav tikai neauglīgajiem un slimajiem cilvēkiem.
Šī teorija jau nu ir pavisam “aiz ausīm pievilkta”. Parasti to argumentē ar to, ka vesels cilvēks nevar negribēt bērnus. Reproduktīvajai funkcijai nevajadzētu noteikt cilvēka dzīvi. Mēs taču ne vienmēr darām kaut ko tikai tāpēc, ka varam.
Piemēram, ikviens no mums var cītīgi trenēties un kļūt par sporta meistaru, bet paveic to tikai daži. Viss ir atkarīgs no vēlēšanās. Tāpat ir arī ar bērniem. Ir vajadzīga ne tikai iespēja, bet arī vēlēšanās. Vēlēšanās trūkums – tā nav psiholoģiska problēma, bet apzināta izvēle. Katram var būt savs iemesls – vēlme izveidot karjeru, pastāvīgi komandējumi, nespēja uzņemties atbildību. Labāk taču, lai bērni dzimst tiem, kas to patiesi vēlas.
Viņiem nav ar ko kopā radīt bērnu, viņi ir vientuļi.
Childfree pretinieku mīļākā frāze ir: “Tev taču normāls vecis nav bijis!” Ļoti strīdīga frāze, jo vairums childfree ir laimīgi savā laulībā. Šādā ģimenē abi laulātie nevēlas bērnu, tas ir viņu kopīgais lēmums un viņi dzīvo laimīgi un ir viens otram.
Viņi grib iznīcināt cilvēci.
Tas ir smieklīgi! 90% planētas iedzīvotāju kļūst par vecākiem. Pat ņemot vērā, ka childfree procents ar katru gadu pieaug, tas tāpat ir par maz, lai uz zemes sāktos izmiršana. Tas laikam nebūs veiksmīgākais cilvēces iznīcināšanas plāns.
Bērni ir dzīves jēga, tātad childfree dzīve ir tukša
Un kurš tad ir teicis, ka bērni ir dzīves jēga? Atbildi uz šo jautājumu nav varējuši sniegt pat visgudrākie cilvēces prāti. Ja tu uzskati, ka tavs uzdevums šajā dzīvē ir dzemdēt bērnu un izaudzināt viņu par labu cilvēku, tad tas ir lieliski. Bet tas nenozīmē, ka tā jābūt visiem.
Kāds savu dzīves aicinājumu rod darbā, palīdzēšanā citiem vai pasaules uzlabošanā. Daudzi atrod savu aicinājumu citu dzīvības glābšanā un palīdzēšanā trūcīgajiem. Bērnu neesamība nepadara viņu dzīves par bezjēdzīgām. Katrs izvēlas savu ceļu.
Childfree ir jaunmodīga parādība
Jā, šis virziens tā tiek saukts kopš 20. gadsimta otrās puses. Taču tas nenozīmē, ka pirms tam nekā tamlīdzīga nebija. Tikai agrāk izvēles brīvību ierobežoja daudz dažādi faktori – baznīcas dogmas, kontracepcijas neesamība un daudz kas cits. Šajā paradigmā nekādi neierakstījās personīgā izvēle. Tomēr atsevišķi gadījumi ļauj secināt, ka arī agrāk ir bijuši cilvēki, kas nevēlējās bērnus. Tautas līdzekļi grūtniecības pārtraukšanai un desmitiem aukļu bagātajiem, kas ļāva mātei pat nepieskarties savām atvasēm, ļauj noprast, ka arī senāk pastāvēja childfree.
Viņi ir nolemti vientulībai vecumdienās
Jā, it kā bērni būtu garants tam, ka tu nepaliksi viens, kad būsi jau solīdos gados. Katrs var palikt viens, vai arī nodrošināt sev tādas vecumdienas, kādas vēlas. Vismaz sev vēlamās sabiedrības ziņā.
Sieviete bez bērniem – tas ir pretdabiski
Vīrieši, kuriem nav bērnu, mazāk pakļauti nosodījumam. Tiek uzskatīts, ka sievietei ir pienākums dzemdēt bērnus, jo pretējā gadījumā tas ir pretdabiski. Vīrietis var izdarīt izvēli par labu karjerai, viņu maz kas nosodīs, bet sievieti gan, visi, kam nav slinkums.
Dzemdēt nav pienākums, bet gan iespēja. Tikai tava izvēle nosaka to, vai tev būs bērni, vai nē. Un tajā nav nekā pretdabiska, neatkarīgi no tā, vai tu esi vīrietis, vai sieviete.
Piekritīsi, childfree nav tik dīvaini kā daudzi uzskata. Diskutēt par to, vai visiem būt jārada bērni, var līdz bezgalībai. Un atbildi tomēr neiegūsim. Svarīgi ir vienkārši saprast, ka tā ir katra cilvēka personīgā lieta un beigt apspriest citu cilvēku izvēli. Un pirmais solis uz to varētu būt tolerances izrādīšana.
Kāda ir tava attieksme? Kā domā tu, tā ir katra personīgā darīšana vai tomēr visiem vajadzētu radīt bērnus?
