Sieviete vairs nespēj klusēt! Dzīvnieki tā neuzvedas kā daži cilvēki! Sieviete stāsta par piedzīvoto veikalā "Maxima"

Šoreiz klusēt nevaru…

Dzīvnieki tā neuzvedas, kā šobrīd cilvēki. ZOMBIJI…

Esmu astmatiķe un uzliekot masku, ļoti ātri atrodos bezsamaņā guļoša uz zemes. Šī jau bija 4 reize… Alerģiju izraisa spēcīgas smaržas, cigarešu dūmi, bezgaisa telpas u.c. Tāpēc uz veikalu pēc pārtikas dodos ar konkrētu preču sarakstu un tikai reizi 10-14 dienās.

Vakar, 11.02.2021., dažas minūtes pēc desmitiem no rīta, devos uz Maxima Jēkabpilī, Brīvības iela 108. Rindas tajā brīdī nebija, tāpēc cerēju ļoti ātri veikt nepieciešamos pirkumus. Pie ieejas 2 apsargi, viens nobļāva: “masku uz deguna”, otrs iegrūda rokās lielos ratus. Dažus soļus tālāk piegāju pie plaukta, lai paņemtu kaķim smiltis un ar to sākās mans “piedzīvojums”. Blakus plauktos salikti mazgājamie līdzekļi – pulveri, mīkstinātāji u.c., kas izdalīja ļoti spēcīgu smaržu. Nezinu iemeslu, iespējams kaut kas bija izbērts vai arī plaukti pārkrāmēti, sakarā ar “atļauto” pērkamo preču klāsta palielināšanu, bet man palika slikti ar sirdi un sākās elpas trūkums. Nostūmu masku līdz zodam un cik vien ātri spēju, salasīju pašas nepieciešamās lietas, kas bija vajadzīgas. Nekādu ekstru – sāls, cukurs, piens, maize, kafija, tomāti, olas. Liekot preces grozā, ik pa brīdim jau sāku atstutēties pie plauktiem, vitrīnām, uz ratiem, jo bija ļoti slikti, sāpes sirdī, zuda spēki nostāvēt kājās, drebēja rokas, reiba galva, trūka elpas. Veikala zālē bija pilns ar darbiniekiem, kas krāva preces plauktos (un arī pircējiem). NEVIENS pat nepajautāja, kas ar mani notiek. Tieši otrādi, ja uz kādu paskatījos, galva tika pagriezta uz otru pusi, skaidri rādot, ka mani neredz. Tā es aizstreipuļoju līdz kasei, ar pēdējiem spēkiem izkrāvu preci no dziļajiem ratiem, veicu maksājumu un, kad liku pirkumus maisiņā, nogāzos uz grīdas.

Neatceros kā tas notika, uz mirkli biju nemaņā. Nevarēju paelpot, trūka gaisa, bija zudusi balss. Viss apkārt griezās un šūpojās, stipras sāpes sirds rajonā… Pieskrēja dažas darbinieces, mēģināja palikt man zem galvas jaku. Kādam tomēr ienāca prātā, ka jāsauc ātrie. Dzirdēju kādu sakām: "būs pēc 10-15 minūtēm". Ar lielām pūlēm izdvesu “sirds”, “gaisu, dodiet gaisu”. Cerēju, ka kāds pircējs palīdzēs vai blakus esošie apsargi izvilks mani svaigā gaisā, jo pašai spēka kustēties nebija. Bet nekā, cilvēku apkārt daudz, visi skatās, kā es jau zila palieku no gaisa trūkuma… Pārdevējas sprieda: ”Kādu gaisu? Mums taču te nekā nav. Lai guļ un gaida ātros”.

Skatītāju daudz, bet palīdzību nebija no kā gaidīt… Tā vien likās, ka man uz pieres iededzināts “spitālīgā”. Ar pēdējiem spēkiem pārvēlos uz vēdera un pa netīro, slapjo grīdu sāku līst uz durvju pusi. Izmisīgi mēģināju kādam pieķerties pie biksēm, kādai pārdevējai pie jakas, tādejādi rādot, lai palīdz piecelties un tikt līdz durvīm, kur gaiss. Parunāt joprojām nevarēju, rokas trīcēja, kājas neklausīja, trūka elpas… Dažus metrus tā norāpoju. Pēdējiem spēkiem izdvesu “gaisu”. Apkārt redzēju daudzu cilvēku kājas un iepirkuma ratu riteņus… Galvā doma viena – durvis, gaisu, gaisu … Tad pēkšņi kāda sieviete, pircējs, atceros koši sarkanā jakā, pieskrēja pie manis (PALDIES viņai par manis glābšanu!!!). Saņēma cieši aiz kreisā pleca un, mēģinot mani uzstutēt, atbalstīt, izmisīgi vilka uz durvju pusi. Tā es tiku pie svaiga gaisa un varēju ievilkt elpu. Tas bija pēdējais mirklis… Tad kāda pārdevēja, šķiet no blakus veikala, pasniedza ūdens glāzi. Tajā brīdī arī “ātrie” bija klāt. Paldies! Viena no mediķiem, uzzinot, ka problēma ir astma, piegāja pie apsarga un teica:"Cilvēki, kuriem ir astma, maskas nēsāt nedrīkst". Apsargs truli paskatījās, pagriezās un aizgāja uz savu sargposteni.

Skumji, ļoti skumji par Maxima veikala darbiniekiem, par apsargiem (kuriem, visticamāk sertifikāts nokārtots), kas neprot sniegt pirmo palīdzību. Prot klausīt tikai pavēlēm. Nevajag jau daudz, vai tiešām “prātiņš” tik īss, ka dzirdot vārdus “sirds”, “gaisu, dodiet gaisu”, neienāk prātā iznest svaigā gaisā, atvērt durvis plaši vaļā. Vienkārši paņemt aiz padusēm un izvilkt svaigā gaisā, līdz mediķi atbrauc. Es tai brīdī nepretendēju, ka mani uz rokām būtu jānēsā. Nē, vienkārši, kaut aiz matiem izvilkt svaigā gaisā. Vienīgais viņu varoņdarbs – manu pirkumu iznešana līdz mašīnai (sk. foto). Divas pakas ar olām, kas krītot bija saplīsušas, skaisti uzliktas uz citiem pirkumiem…, lai jau satek un izmetams ir arī viss pārējais. Es saprotu, mans pirkums, bet ielikt vismaz atsevišķā maisiņā taču varēja? Laikam ne, jo prātiņš par īsu…

Nožēlojami zombiji!!! Vai tiešām ceriet, ka bailes jums garantēs mūža darbu un iztiku. Vai tiešām jums nav bail par savām ģimenēm, bērniem, vecākiem? Atmaksa nāks ikvienam. Kam tad lūgsiet palīdzību ja paši ikdienā tā izturaties pret cilvēkiem?

Zinu, daudzi teiks, izmantot vajag i-veikalus, palūgt citiem palīdzību u.t.t., bet ne visiem ir šāda iespēja. Atguvusies no vakardienas pārdzīvojumiem, šodien saliku divos i-veikalos to preču sortimentu, ko biju nopirkusi veikalā. Un protams, abos kopsumma sanāca lielāka. Papildus servisi arī papildus maksā, cilvēki palikuši bez darba, bez regulāriem ienākumiem, skaita un rēķina… Var palūgt palīdzību vienu – divas reizes, bet ne jau gada garumā. Vieglāk ir dot, ne lūgt (vismaz man). Un kam palūgt, ja augstāk aprakstītā situācija pierāda, cik vienaldzīgi esam pret līdzcilvēkiem? Cik iebiedēti esam… Man ir palaimējies, ir labi draugi, kas palīdzēs vienmēr, bet daudziem tādu nav.

Es saprotu, visi mēs esam ķīlnieki šajā krīzes laikā, bet kur palikusi sirdsapziņa un līdzjūtība? To nenoteikt ar MK noteikumiem… Šāda veselības problēma nav man vienīgajai, zinu daudz draugus, paziņas, kuriem arī ir astma. Tad kāpēc valsts vīri neaizsargā arī mūs? Ir tikai vīruss. Vai tad mēs nemaksājam šai valstij nodokļus? Vai mēs neesam Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji?

Gribu teikt vienu – es pati lemšu, nosmakt man veikalā uz grīdas vai kādu laiku vēl padzīvot, elpojot svaigu gaisu un bez maskas!!! Tā saņurcītā lupata, kuru katrs izvelkam no kabatas, somas vai “bardačoka”, vēl nevienu nav paglābusi. Ļaudis, attopieties!!!

P.S. Interesanti, veikalā visur izliktas kameras. Vai kāds šo situāciju izanalizēs, vai kāds par bezatbildīgu rīcību, par pirmās palīdzības nesniegšanu nesīs atbildību. Noteikti nē!