Senču padomi: Par paaugstinātu ķermeņa temperatūru

Paaugstināta temperatūra ir ķermeņa aizsargreakcija, kas palīdz mobilizēt imunitāti, liek imūnās sistēmas šūnām strādāt ātrāk.

Ķermeņa “termostats” atrodas galvas smadzenēs, hipotalamusā.

Ja asinīs ir liela citokīnu, īpaši prostoglandīna E2 koncentrācija, termostats noregulējas uz augstāku temperatūru. Lietojot zāles ķermeņa temperatūras samazināšanai, tā samazināsies nedaudz, ja netiks lietots daudz šķidruma, jo asinīs saglabāsies liela šo bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija.

LABĀK TEMPERATŪRU NESAMAZINĀT LĪDZ 38.5 C, TĀ PALĪDZ MŪSU ORGANISMAM ATVESEĻOTIES. PROTAMS IR JĀSEKO ARĪ PAŠSAJŪTAI, TEMPERATŪRA NAV VIENĪGAIS KRITĒRIJS. VIENS CILVĒKS AR TEMPERATŪRU 39 C VAR DARBOTIES, CITS AR 37.5 VAIRS NESPĒJ FUNKCIONĒT. DRUDŽA GADĪJUMĀ – PACIETĪBA, DAUDZ ŠĶIDRUMA , MIERS.

Kāda ir normāla ķermeņa temperatūra? Cilvēka temperatūra var būt ļoti dažāda. Tā diennakts laikā var mainīties par veselu grādu. Jāatceras, ka mazi bērni vieglāk paaugstina savu ķermeņa temperatūru un arī atdziest ārējo faktoru iedarbības rezultātā, tāpēc nevajadzētu mērīt temperatūru bērniņam, kurš tikko pamodies un gulējis zem siltas segas.

Normāla ķermeņa temperatūra ir no 35.5 līdz 37.3, pat līdz 37.5.

Temperatūru var mērīt

• Padusē – 35.5 -37.3 °C (96–99 °F)
• Pieres temperatūra - 35.5 -37.3 °C (96–99 °F)
• Mutē - 33.2–38.2 °C (92–101 °F),
• Ausī 35.4–37.8 °C (96–100 °F),
• Taisnajā zarnā - 34.4–37.8 °C (94–100 °F),

Pēc aktīvas fiziskas slodzes ķermeņa temperatūra var būt virs 38 °C.

Kāpēc ķermeņa temperatūra var paaugstināties?

Ķermeņa temperatūra var paaugstināties visdažādāko iemeslu dēļ, bet visbiežākais cēlonis ir vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas. Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās šajā gadījumā ir aizsargmehānisms, ar kura palīdzību ķermenis cīnās pret infekciju.

Svarīgākais uzdevums šajā procesā ir – NETRAUCĒT. Ja ķermeņa temperatūra nepārsniedz 38,8 °C, to nevajadzētu samazināt.

Svarīgākais ir :

• lietot daudz šķidruma, ūdeni un tējas (aveņu, pelašķu, liepziedu, kumelīšu), kas veicina svīšanu. Cilvēks svīstot atdod 22% no sava ķermeņa siltuma.
• sekot līdzi, kā izdalās urīns. Īpaši svarīgi tas ir maziem bērniņiem. Tas norāda par organisma spēju tikt galā ar augsto temperatūru un saglabāt līdzsvaru (homeostāzi).
• sekot līdzi pašsajūtai. Ja kļūst smagi, ir izteiktas sirdsklauves, sāp muskuļi un ir grūti nogulēt, tad vajadzētu sākt temperatūru samazināt.

Kā samazināt temperatūru?

• Fizikālās metodes
• Norīvēšana ar aukstā ūdenī samērcētu dvieli.
• Norīvēšana ar degvīnu (šņabi).(to nedarīt bērniem)
• Norīvēšana ar mālūdeni ( 1/3 ūdens, 1/3 degvīna, 1/3 ābolu etiķa, piemēram,
• 30 ml ūdens+ 30 ml degvīna+ 30 ml ābolu etiķa).
• Remdena ūdens komprese pie pieres.
• Maziem bērniem – atsegt visas segas un drēbes (Cilvēks 3% no sava siltuma atdod apkārtējiem priekšmetiem un gaisam).
• Medikamenti
• Var izmantot homeopātiskos līdzekļus, ja esiet iepazinies ar to lietošanu.

Temperatūru samazinošie līdzekļi

Paracetamols/Acetaminofēns (ASV lietotais nosaukums) (Panadol, Tylenol u.c., ir Coldrex Fervex u.c. sastāvā) PIEAUGUŠAJIEM un bērniem vecākiem par 12 gadiem 500 MG -1000 mg katras 4–6 stundas , diennakts maksimālā deva 4 grami (4000 mg)

Bērniem – līdz 3 mēnešu vecumam 50 -60 mg ( aprēķina 7.5 mg uz kilogramu), bet labāk par tik maziem bērniņiem sazināties ar ārstu, parasti lieto svecītes.

3 mēneši – 1 gads 60-120 mg katras 4-6 stundas. Maksimālā deva 500 mg dienās.

1–6 gadi 120–250 mg katras 4- 6 stundas, maksimālā diennakts deva 1000 mg.

6–12 gadi 250–500 mg katras 4–6 stundas, maksimālā diennakts deva 2000 mg

Svecītēm un tabletēm ir vienādas devas.

Ibuprofēns ( Nurofen, Ibumetin, Irfen u.c.)

PIEAUGUŠAJIEM un bērniem vecākiem par 12 gadiem 300–400 mg 3–4 reizes dienā , maksimāli 2,4 grami (2400 mg) diennaktī;

1–3 mēnešus veciem bērniem 20-30 mg katras 6-8 stundas, 30 mg/kg diennakts maksimālā deva , kas tiek

iedota 3-4 reizēs kopā .

3-6 mēnešus veciem bērniņiem ( svars virs5 kg), 50 mg katras 6-8 stundas (maksimālā diennakts deva 30 mg/kg, ko var iedot 3–4 reizēs kopā);

6 mēnešus – 1 gadu veciem bērniem 50 mg katras 6- 8 stundas (3–4 reizes) , 30 mg/kg diennakts maksimālā deva , kas tiek iedota 3-4 reizēs kopā.

Piemēram, bērna svars ir 6,7 kg. maksimālā diennakts deva bērniņam būs 6,7 x 30= 201 mg ~ 200 mg. Vienā reizē var iedot 60 mg-65 mg maksimāli, bet parasti dosim 50 mg.

1-4 gadus veciem bērniem, 100 mg katras 6-8 stundas , 30 mg/kg diennakts maksimālā deva , kas tiek iedota 3-4 reizēs kopā

4-7 gadus veciem bērniem , 150 mg katras 6-8 stundas, 30 mg/kg diennakts maksimālā deva , kas tiek iedota 3-4 reizēs kopā

7-10 gadus veciem bērniem 200 mg katras 6-8 stundas ( 30 mg/kg diennakts maksimālā deva, bet nedrīkst pārsniegt 2.4 g( 2400 mg) 3–4 devās)

10-12 gadus veciem bērniem 300 mg katras 6-8 stundas (maksimālā deva 30 mg/ uz kg diennaktī, bet nedrīkst pārsniegt 2,4 gramus (2400 mg) 3-4 lietošanas reizēs)

Acetilsalicilskābe ( Aspirin, UPSA u.c.)

PIEAUGUŠAJIEM 300–900 mg (1-3 tbl) katras 4–6 stundas pēc nepieciešamības. Diennakts laikā nedrīkst pārsniegt 4 gramus ( 13 tabletes, kurās ir 300 mg Aspirīna)

SVARĪGI

1. BĒRNIEM LĪDZ 16 GADIEM ASPIRĪNU NELIETO, JO TAS VAR IZRAISĪT REIJA SINDROMU (Reye's Syndrome).

2. BĒRNIEM LĪDZ 16 GADIEM NEDRĪKST LIETOT NIMESULĪDU (NIMESIL) TEMPERATŪRAS SAMAZINĀŠANAI, JO TAS VAR RADĪT NOPIETNUS AKNU BOJĀJUMUS.

3. AUGSTAS TEMPERATŪRAS GADĪJUMĀ LABĀK LIETOT PARACETAMOLU UN IBUPROFĒNU PĀRMAIŅUS, JO TAD ZĀLES NETIKS PĀRDOZĒTAS. PIEMĒRAM, 8.00 IBUPROFĒNS. 14.00 PARACETAMOLS, 18.00 IBUPROFĒNS , 23.00 PARACETAMOLS.

4. JA PARACETAMOLS VAI IBUPROFĒNS TEMPERATŪRU PAZEMINA TIKAI NEDAUDZ, UN NAV IEGŪTS VĒLAMAIS EFEKTS, PĒC 2 STUNDĀM VAR IEDOT OTRU MEDIKAMENTU . PĒC PARACETAMOLA – IBUPROFĒNU VAI OTRĀDI.

5. UZMANĪGI JĀSEKO, KĀDAS IR AKTĪVĀS VIELAS MEDIKAMENTOS, KAS TIEK LIETOTI, LAI NEPARDOZĒTU VIENU MEDIKAMENTU. JO PARACETAMOLS LIELĀS DEVĀS RADA NOPIETNUS AKNU BOJĀJUMUS.

6. LABĀK SAAUKSTĒŠANĀS UN AUGSTAS TEMPERATŪRAS GADĪJUMĀ NELIETOT KOMBINĒTOS PREPARĀTUS, KURU SASTĀVĀ IR VAIRĀKI MEDIKAMENTI.