Pirmās dienas aprūpes namā – kā palīdzēt pārstāt skatīties vienā punktā

Visgrūtākais periods – kad vecmāmiņa vai vectētiņš aizbrauc no savas mājas un mācās dzīvot tādos kā internāta apstākļos…

Adaptācijas periods gandrīz nekad nav viegls, noskaņojums ir nomākts, ir skumji…

Un šajā periodā palīdzība ir ļoti svarīga.

Kāda aprūpes nama direktors pabrīdināja brīvprātīgos, ka drīz ieradīsies divi jauni iemītnieki.

Vecmāmiņa Lidija ir sportiste. Viņa Ziemassvētku vecītim palūdza, lai tas uzdāvina nūjošanas inventāru. Un brīvprātīgā Marina kļuva par labo rūķi vecmāmiņai Lidijai.

Kad brīvprātīgie bija visas dāvanas izdalījuši un jau devās prom, tad redzēja, ka vecmāmiņa iemēģināja jaunās nūjas un cītīgi soļoja apkārt aprūpes centra ēkai. Patiess un laimīgs smaids rotāja viņas seju. Bet jaunais iemītnieks, vectētiņš Aleksandrs pavisam sadrūma un noslēdzās sevī. Viņam uzdāvināja zeķu pāri. Kamēr skanēja Ziemassvētku koncerts, “jauniņais” pat degunu no savas istabas neizbāza, sēdēja un skatījās vienā punktā.

Medmāsa klusām iegāja pie viņa uz sāka vedināt uz sarunu. Iesākumā negribīgi, taču vēlāk jau itin raiti Aleksandrs sāka stāstīt. Precējies nekad nav bijis, bērnu nav: “Jaunībā iemīlēju kādu meiteni, taču viņa izvēlējās citu. Ilgi vēl gaidīju, bet pēc tam ne ar vienu citu kopā būt nevarēju. Tās nu es esmu… Visu dzīvi ar dzīvniekiem strādāju, mīlu tos. Govīm telēnus pieņēmu, kopu tos. Reiz teliņš ar trim kājām piedzima, žēl tāda.””

Sarunas gaitā noskaidrojās, ka vectēvs Aleksandrs ļoti mīl lasīt. Taču ne jau visu pēc kārtas, bet grāmatas par vēsturi. Un vēl viņš gribētu savu radio aparātu.

Medmāsa stāsta: “Eju apskatīties, kas mums noliktavā krājumos pēc svētkiem palicis. Vienmēr cenšamies, lai būtu grāmatu krājumi, vēl kaut kas, ar ko iepriecināt vecos cilvēkus.

Un re, atrodu gan radio aparātu, gan dažas labas grāmatas par vēsturi.

Burtiski lidoju uz istabu pie vectētiņa Aleksandra. Viņa prieks bija nesamākslots un no visas sirds!

Tagad sēž, groza radio pogas, meklē “pareizos viļņus”.

Noteikti arī jūsu pilsētā ir aprūpes nami, kur cilvēkiem nepieciešama palīdzība un atbalsts. Neesiet vienaldzīgi! Fotogrāfijā redzama vecmāmiņa Lidija. Aleksandrs pagaidām fotografēties nevēlējās.