Par ko raud zīdainis: jūs būsiet ļoti pārsteigti
Raudāšana ir viens no dažiem saziņas instrumentiem, kuri pieejami zīdainītim. Mēs esam pieraduši uztvert bērna raudāšanu kā saucienu pēc palīdzības vai kā negatīvu emociju izpausmi. Bet tā nozīmē daudz vairāk.
Četri mazuļa raudāšanas tipi
Britu psihoanalītiķis Donalds Vinnikots atzīmējis četrus zīdaiņa raudāšanas tipus:- apmierinājums
- sāpes
- niknums
- bēdas
Pirmais raudāšanas tips – apmierinājums.
Kad bērns piedzimst, viņam parādās spēja elpot. No sākuma zīdainītis to neuztver kā kaut ko pašsaprotamu, tāpēc kliedziens, īdēšana un citas raudāšanas formas var sniegt bērnam apmierinājumu. Tas ir tāpat kā trenēt jebkuru citu orgānu.
Raudāšana piešķir mazulim pārliecību par sevi, tā ir veselības un spēka pazīme.
Nākamais raudāšanas tips – sāpju kliedziens.
Katrs vecāks bez grūtībām atpazīs šo aso, caururbjošo raudāšanu, ar kuru mazulis ziņo, ka viņam ir nepieciešama palīdzība.
Bez tam, bieži vien kopā ar kliedzienu bērns cenšas parādīt, kas tieši viņu uztrauc.
Arī izsalkums mazulim liek ciest sāpes. Pieaugušie diezin vai ir spējīgi uztvert tāda veida sāpes, jo mēs ļoti reti esam tā pa īstam izsalkuši.
Bet uz mirkli iedomājieties šādu situāciju, ka jums ne tikai nav iespēja kaut ko apēst, kad sagribas, bet jūs pat nezināt, vai kaut kad vēl parādīsies iespēja ēst vispār!
Var piezīmēt, ka vēlāk parādās jauns raudāšanas veids – priekšnojautas raudas.
Tas nozīmē, ka bērns jau kaut ko ir apguvis. Viņš sāk saprast, ka noteiktos apstākļos izjutīs diskomfortu. Piemēram, mazulis raud, kad ir netīras autiņbiksītes. Tas var nozīmēt ne tikai to, ka viņam nepatīk būt netīram, bet arī to, ka viņš baidās no iejaukšanās. Viņš zina, ka viņu tagad pārģērbs, viņam būs jāšķiras no siltuma un komforta, tātad no drošības sajūtas.
Šādu raudu pamats arī ir sāpes, bet nevis reālas, bet gan iedomātas, sāpju priekšnojauta.
Trešais raudāšanas iemesls – niknums.
Visiem ir zināms, kas ir spēcīgs niknums, tāds, kas robežojas ar apsēstību, kad cilvēks pārstāj sevi kontrolēt. Tieši tādu niknumu izjūt jaundzimušie.
Bet no tā nav jābaidās. Bērnam ir normāli, pat noderīgi paniknoties. Tādos brīžos viņš gūst nenovērtējamu pieredzi. Ja mazulis nikni raud un ir gatavs iznīcināt visu sev apkārt, bet apkārtējie paliek mierīgi un neskarti, viņam ir iespēja saprast, ka viņa jūtas un realitāte – tas nav viens un tas pats.
