Noteikti jāizlasa tiem, kas dzimuši līdz 1991. gadam...

Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi.

Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku... Un kā ir tagad? — Kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;—Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir trīs cilvēki; — Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus; — Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses; — Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā; —Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu; — Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam; —Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es — Un zini, kam šo rakstu pārsūtīsi....

P.S. Cerams, ka te rakstītais atsauca atmiņā bērnības patīkamos brīžus.