Neparasti mācību priekšmeti, ko bērni apgūst citās zemēs
Daudzās valstīs, blakus tradicionālajai literatūrai, matemātikai un sportam, bērni apgūst mācību priekšmetus, kuri liek brīnīties vecākajai paaudzei un liek izjust baltu skaudību jaunākajiem brāļiem un māsām. No kiberdrošības Izraēlā līdz biškopībai Baškīrijā. Mēs pastāstīsim jums par visneparastākajiem mācību priekšmetiem, kurus māca dažādās pasaules malās.
Armēnija: tautas dejas
Pirmajā mirklī šķiet, kas gan tur īpašs – arī mūsu valstī ir skolas, kur ritmikas un deju stundas ir iekļautas mācību programmā. Taču Armēnijā tautas deju horeogrāfijas stundas ir obligātas visās skolās. Bērni mācās tautas deju vēsturi un apgūst sarežģītas horeogrāfiskas kompozīcijas. Bērnu zināšanas tiek stingri vērtētas. Ja nenokārto eksāmenu tautas dejās, ir iespēja palikt tajā pašā klasē uz otru gadu.
Lielbritānija: meža skola
Anglijā bērnus jau no mazotnes māca orientēties mežā. Izrādās, skolā var iemācīties iekurt ugunskuru, izvēloties “pareizos” zarus. Nav zināms, vai urbanizētajam bērnam noderēs prasme celt telti, bet mežā viņš noteikti neapmaldīsies. Šo mācību kursu sauc “meža skola”, un to māca jaunākajās klasēs.
Izraēla: kiberkari un diskusijas
Skolēni Izraēlā apgūst kiberdrošību. Pagaidām gan tas darbojas kā pilotprojekts dažās Izraēlas skolās. Nepieciešamība ieviest šādu mācību priekšmetu – bērnu aizvien lielākā kiberatkarība, kas uztrauc gan vecākus, gan ārstus. Dažādu ierīču pārbagātība un vispārējā datorizācija kļūst bīstama jaunajai paaudzei. Jaunā kursa ietvaros bērnus māca kā uzvesties sociālajos tīklos, kā atpazīt slēptus draudus komentāros. Liela uzmanība tiek veltīta kiberatkarībai un “geimera” sindroma atpazīšanai. Citās Izraēlas skolās tiek mācītas diskusijas. Bērni mācās aizstāvēt savu viedokli ar pareizām emocijām. Reizi nedēļā bērni apgūst runas tehniku, mīmiku, koncentrējas uz iekšējām sajūtām strīda laikā un vizualizē vārdus. Vēl viena stunda paiet grupu terapijas formātā. Šajā stundā bērni mācās dalīties ar problēmām. Visbiežāk tiek minētas datorspēles un attiecības ar vienaudžiem.
Baškīrija: biškopība
Baškīrija ir viens no kvalitatīvākajiem medus iegūšanas reģioniem pasaulē. Un tagad biškopjus tur sagatavo jau skolās. Vairāk kā simts skolas var lepoties ar savām bišu dravām. Tajās saimnieko tikai skolēni. Viņi apgūst bišu bioloģiju, drošības tehniku, medus iegūšanas veidus utt. Baškīrijas valdība uzskata, ka jaunā mācību priekšmeta ieviešana skolā būs labs atbalsts vietējai biškopībai.
Vācija: laimes stundas
Vācijas varas iestādes uzskata, ka laimi var apgūt un iemācīties, tāpēc ir ieviesusi pilotprojektu dažās skolās. Šim priekšmetam nav sagatavots speciāls skolotājs, tāpēc, piemēram, Heidelbergas vidusskolas direktors šo priekšmetu māca pats. Bērnus māca būt laimīgiem, dzīvot harmonijā, ieklausīties savā sirdī. Ir grūti iedomāties, kā šajā priekšmetā var kārtot eksāmenu, tāpēc tāda vienkārši nav. Mācību gada beigās skolēniem piedāvā variantus: iesniegt vērtēšanai “labsirdības videoklipu” vai piedalīties labdarības pasākumos.
Japāna: priecāšanās par dabu
Uzlecošās Saules zeme ir vispasaules līderis dažādu tehnoloģiju ražošanā. Vispārēja datorizācija ir vājinājusi cilvēku saikni ar dabu. Tāpēc Japānas valdība ir ieviesusi skolas programmā “priecāšanos par dabu”. Mācību kursa mērķis ir iemācīt skolēniem pamanīt apkārtējās vides skaistumu. Skolotāji vērš bērnu uzmanību uz floras un faunas mijiedarbību, dzīvās dabas attīstības īpatnībām. Skolēni ne vien priecājas un apbrīno dabu, bet arī saņem par to atzīmes un kārto eksāmenu.
Austrālija: sērfinga stundas
Sērfinga profesionāļi zina, cik grūti ir konkurēt ar austrāliešu viļņu savaldītājiem. Ne velti viņus uzskata par labākajiem pasaulē. Un Austrālijas valdība piestrādā pie tā, lai šo līdera pozīciju saglabātu. Šim mērķim skolās notiek sērfinga stundas. Jaunie censoņi sāk ar apmācību krastā, kur iemācās apieties ar sērfinga dēli un noturēt līdzsvaru. Pēc speciālistu domām, sērfings lieliski trenē ķermeni un māca dzīvot harmonijā ar dabu. Tāpēc tūristiem ir diezgan maz cerību pārspēt kādu vietējo viļņu savaldītāju.
