Maģiskā Sveču diena, ko vajadzētu darīt. Pareģojumi un maģija

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces.

Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.

Sveču dienā senči parezēja arī laiku nākamajam gadam. Pavēro laikapstākļus šodien un zināsi, kāda būs vasariņa:

• ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
• ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
• silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs gana saules arī
• siena pļaujas un rudzu ziedēšanas laikā;
• pilošas pažobeles sola jauku pavasari;
• bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;
• ja ziema tik dziļa un barga, ka kaķis peles neredz, tad tas noteikti ir jābaro, lai nenomirst badā;
• aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;
• vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;
• miglaina diena sola lietainu vasaru;
• piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.

Ko mūsu senči no sveces nolasīja

• Ja sveces liesma deg mierīgi, bez raustīšanās, tad gaidāms jauks laiks.
• No sveces liesmas nedrīkst aizsmēķēt, tad vecumdienās acīs asarošot.
• Ja svece tieši pusnaktī nodziest, tad kāds no mājiniekiem mirs.
• Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.