Labsirdīga sieviete atnāca pie Gudrā pēc padoma. Viņš lika novilkt drēbes un iziet uz ielas (pamācoša teika)
Diemžēl mūsdienu sabiedrībā tā ir iegājies, ka jauki, labi cilvēki sastopas ar lielu daudzumu problēmu, bet sliktie un ļaunie dzīvo brīnišķīgi. Bet vai kāds kaut reizi ir aizdomājies, kāpēc tā notiek? Pirmajā brīdī liekas, ka atbildes nav. Vieni teiks, ka tā ir iekārtota dzīve, bet citi atsauksies uz totālu netaisnību. Taču ir kāda teika par labsirdīgu sievieti un Gudro, kas ļoti labi izskaidro šo tendenci.
Mūsdienu pasaules nepilnība
Diemžēl mūsdienās pastāv daudz netikumu, stereotipu un netaisnību, bet patiesās vērtības jau sen ir kļuvušas nevērtīgas. Gadās tā, ka viens cilvēks atklāj savu dvēseli otram, bet pretī saņem nodevību. Jūs no sirds varat rūpēties par tuvu cilvēku, bet rezultātā viņš uzsēdīsies jums uz kakla. Galvenais iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki vairs neprot novērtēt labo, bet ir sākuši pieņemt to kā pašu par sevi saprotamu. Bet tas nozīmē, ka, pat piedāvājot kādam savu palīdzību, var saņemt tikai spļāvienu sejā. Bet vai mēs to esam pelnījuši, un kādēļ tā vispār notiek?
Pamācoša teika
Reiz pie Gudrā atnāca jauna sieviete un izstāstīja viņam savu dzīvesstāstu, mirkdama asarās. Viņa vienmēr bija attiekusies labi pret apkārtējiem, palīdzot it visā, nevienu nemānīja un palīdzēja grūtā brīdī. Turklāt viņa neko negaidīja pretī. Bet cilvēki viņu tikai izmantoja, apsmejot aiz muguras. Tā tas turpinājās gadiem, līdz sieviete nogura. Nezinādama, kā dzīvot, viņa atnāca pie Gudrā pēc padoma. Klusēdams uzklausījis stāstu, viņš lika viņai izģērbties un kailai iziet uz ielas. Sieviete nenoticēja savām ausīm un atteicās. Un tad Gudrais plaši atvēra durvis, paņēma spoguli un iedeva viņai palūkoties uz sevi, sacīdams: “Jūs kaunaties cilvēkos staigāt kaila, bet nekaunaties par savu atkailināto dvēseli? Tā jums ir atvērta, kā, lūk, šīs durvis, tādēļ jūs tajā ielaižat pat tos, kurus nevajag.” Pēc tam viņš sievieti ieveda dārzā un parādīja viņai puķes: sacīdams: “Es kopu tās daudzus gadus, tās priecē mani ar savu skaistumu. Taču ziedi nebūtu uzplaukuši tam, kurš par tiem nerūpējas. Tas pats notiek ar cilvēkiem.”
Ko Gudrais ar to domāja?
Ikvienam cilvēkam ir sava dvēseles bagātība. Taču mēs to drīkstam rādīt tikai tiem, kas to patiešām ir pelnījis. Bet no cilvēkiem, kas mūs aprunā, nodod un nenovērtē, ir jāizvairās. Diemžēl mūsdienu pasaulē ir daudz dubļu un ļaunuma, taču tas, kurš vēlas palikt tīrs, spēs noiet savu dzīves ceļu nenosmērējoties.
