Kā rodas agresija: kāpēc cilvēki uzsāk konfliktu

Atbilde ir meklējama cilvēka smadzeņu darbībā.

Visai bieži mēs saskaramies ar agresiju bez iemesla: viens cilvēks uz pieklājīgu jautājumu atbild ar kliegšanu, cits paņirgāsies un uzsāks konfliktu, bet trešais uzsāks kautiņu. Tas nenotiek tāpat vien - pie visa vainojama smadzeņu darbība, kas padara cilvēkus naidīgi noskaņotus bez redzama iemesla.

Kā rodas agresija

Cilvēka uzvedība pēc būtības ir atbilde uz ārējiem apstākļiem, tas ir smadzeņu struktūru darbības rezultāts. Par emocijām atbild limbiskā sistēma, ieskaitot mandeļveida ķermeni un hipokampu - bailes, bauda, dusmas ir nepieciešamas izdzīvošanai, jo palīdz izvairīties no briesmām un nostiprina pareizo uzvedību. Tomēr dažreiz ar emocijām nākas piebremzēt, lai reakcija uz ārējiem apstākļiem būtu adekvāta, par ko atbild prefrontālā un priekšējā cingulārā garoza. Tās regulē uzvedību, prognozē atalgošanas vai sodīšanas iespējamību, nomāc agresiju. Tieši prefrontālā garoza atbild par to, lai tu nesāktu sist cilvēku par muļķīgu jautājumu - tu apzinies, ar ko var beigties šāda uzvedība. Sanāk tā, ka cilvēka reakcija ir atkarīga no tā, kura smadzeņu struktūra uzvarēs. Visbiežāk ‘’uzvar’’ prefrontālā garoza, taču mēdz gadīties arī kļūmes, kad kārtība tiek izjaukta.

Smadzeņu traumas

Galvas smadzeņu traumas nav sastopamas pārāk bieži. Un tomēr smadzeņu garozas nodalījumu traumu dēļ var izpausties agresija un naidīga uzvedība.

Pelēkās vielas trūkums

Antisociālām personām un cilvēkiem ar psihiskām novirzēm zinātnieki ir novērojuši pelēkās vielas nepietiekamību atsevišķās garozas daļās. Šāds bojājums traucē veidoties vainas apziņai un empātijai, savas darbības novērtējumam un impulsīvas uzvedības novēršanai. Tieši tādēļ psihopāti neaizdomājas par savas rīcības sekām.

Serotonīna trūkums un pārmērīgs dofamīna daudzums

Divas vielas - neiromediatori ir saistīti ar uzvedību: agresīvā stāvoklī dofamīna līmenis smadzenēs paaugstinās, bet serotonīns - pazeminās. Tieši serotonīna trūkums prefrontālajā garozā izraisa saasinātas uzvedības formas, bet, kad līmeņi normalizējas, agresija izzūd. Visbiežāk tieši serotonīns ietekmē uzvedību, bet tā samazināšanos veicina garastāvokļa pasliktināšanās un slikti dzīves apstākļi.

Par iemeslu var būt arī ģenētiska nosliece uz agresiju, alkohola reibums un sarežģīti personības veidošanās apstākļi.

Tomēr, pat ja tikai viens no faktoriem ir nomācis prefrontālās garozas aktivitāti, un mandeļveida ķermenis ir ņēmis virsroku situācijā, tā uzvara neizskaidro agresīvo uzvedību, jo cilvēki varētu būt vienkārši satraukušies.

Kas izraisa tieši uz konfliktiem tendētu uzvedību

Bailes, neuzticēšanās un naidīgs noskaņojums var būt kā sekas oksitocīna līmeņa samazinājumam. Tas ir hormons, kas atbild par pieķeršanās un uzticēšanās veidošanos. Tas arī piebremzē mandeļveida ķermeņa aktivitāti, bet tā trūkums palielina agresijas pakāpi.

Tā kā konfliktējošā uzvedībā ir iesaistīts dofamīns, zinātnieki sliecas domāt, ka agresija varētu stimulēt baudu. Dofamīns ir saistīts ar atalgošanas sistēmu un pat veido atkarību - ir loģiski, ka no pastāvīgiem konfliktiem var kļūt atkarīgs. Un arī serotonīna līmenis vēl vairāk samazinās pēc agresijas akta.

Bez tam, konfliktējošiem cilvēkiem ir pazemināts stresa hormona kortizola līmenis. Tā trūkums neļauj normāli darboties autonomajai nervu sistēmai, un cilvēki tīšām veic tādas darbības, lai paaugstinātu uzbudinājumu un justos mierīgāk pēc skandāla.

Padomā, varbūt arī tu esi tāds? Ja nē, tad ir jāiemācās komunicēt ar konfliktējošiem cilvēkiem.