Ja slimo bērns, jāārstē tētis un mamma

Tēva uzdevums ir nebļaut uz māti, bet mierināt viņu, darīt visu iespējamo, lai mātei būtu labi, viegli, mierīgi. Kā? Visiem iespējamajiem līdzekļiem.

Izķemmējiet viņai matus, izmasējiet, parunājieties, uzklausiet, apsoliet, ka viss būs kārtībā, aizvediet kaut kur, izklaidējiet, sasmīdiniet… Viņa uz jums paļaujas, visa viņas pasaule balstās uz jums. Ja vīrs pateica, tātad tā būs.

Vīrs valda pār sadzīvi un notikumiem, sieva valda pār ģimenes labsajūtu.

Ja vīrs nepārvaldīs sievas stāvokli, nenoņems viņas satraukumu un stresu, slimos visi! Ja sievas sāks pārvaldīt procesus ģimenē, viņa to darīs, izmantojot vīra enerģiju. Tad labi neklāsies nevienam! Jo, ja sieviete, kura ir satraukumā un stresā savās rokās dabūs arī varu pār ģimenes notikumiem, saslims visi, Viņa nav spējīga saprātīgi izmantot šos resursus.

Kā vīrs valda pār bērna ikdienu, viņa sadzīvi? Ļoti vienkārši: ar vārdu. Sakot bērnam, dodot viņam norādījumus, vīrietis ieliek vārdos noteiktus simbolus, kur it kā “apzīmogo” bērnu. Tā ir tieša bērna darbību programmēšana.
Ja tēvs ir teicis “tu izdarīsi, tu būsi, tu varēsi”, bērns darīs. Tēvam nekad nevajadzētu teikt “tu nevarēsi, tev neizdosies”.

Bet māte šos smalkumus nesaprot. Un ja vēl viņa ir satraukta, tuvu panikai… Lai gan sievietes iztēle ir spilgta un izteikta, viņa nav spējīga palūkoties uz priekšu. No tā viņas panika tikai pieaug un bērnu programmējošie vārdi izskan šādi:

• Nokritīsi!
• Saslimsi!
• Salauzīsi sev kaut ko!
• Sabojāsi!
• Ar tevi kaut kas notiks!
• Ar tevi vienmēr kaut kas nav kārtībā!

Vai man jāsaka, ka bērns gandrīz garantēti saņems visu augšminēto? Un mamma pēc tam ar zināmu lepnumu izsauksies: “nu re, es taču teicu”, nesaprotot, ka pati ir tam par iemeslu.

Tieši tāpēc ģimenes ikdienas un sadzīves plānošana ir tēva pienākums. Tēvam ir jābūt gana stipram, pretējā gadījumā to pārņems sieva.

Starp citu, līdzīgā veidā sievietes “saprogrammē” sev alkoholiķus un liekēžus, no principā normāliem vīriešiem. To viņas dara, pārņemot ģimenes vadības grožus savās rokās, kļūstot par “ģimenes galvu”.
Redziet, cik viss ir vienkārši! Bet katrs no mums ar prieku noveļ savus grēkus uz otra pleciem: “Lūk, vīrs (sieva) man tāds un šitāds, es pati balta un pūkaina!” Kā tad…
Jūsu atbildība jau aprakstīta augstāk. Atbildība ir gatavība saskarties ar to, ko esat izdarījuši ar jums uzticēto Spēku.
Ja jūs par to neko nevēlaties zināt un saprast, tā ir jūsu problēma, bet no atbildības jūs neviens nav atbrīvojis.

Mamma var parūpēties par tēti un tētis par mammu. Un veselā ģimenē arī bērni neslimos!

Veselību jums un jūsu ģimenēm!

P.S. Un vēl atcerieties vienu ļoti vienkāršu un iedarbīgu veselības noslēpumu: “Saule, gaiss un ūdens – mūsu labākie draugi!” Gaiss un ūdens dod bērnam dabas sajūtu un palīdz atbrīvoties no mātes iespējami negatīvās ietekmes. Savukārt saule attīra no greizās ikdienas, palīdz fiziski atkopties. Dabas līdzsvars. Ja bērns ir fiziski aktīvs, tas nodrošina normālu limfas cirkulāciju un organisma attīrīšanos no šlakvielām, labvēlīgi ietekmē veselību.