Slimais radinieks dzen izmisumā: kā mazināt stresu, aprūpējot tuvinieku
Ikvienā daudzdzīvokļu mājā atradīsies kāds pensionārs, kurš pats vairs nespēj par sevi parūpēties. Kopt viņu nav viegli. Kā pasargāt savu veselību un nervus, palīdzot tuvajam cilvēkam?
Reizēm palīdzība slimajam tuviniekam neaprobežojas ar to vien, kā aiznest smagās somas vai uzkopt mājokli. Ja viņš jau pavisam slikti staigā vai vispār ir gulošs, viņam pasliktinās atmiņa vai strauji mainās garastāvoklis, tādā gadījumā viņa kopšana var pārvērsties par smagu nastu, kas nogurdina gan morāli, gan fiziski.
Cieņa pret slimā cilvēka personību
Viena no izplatītākajām kļūdām, ko pieļauj aprūpētāji, - attiekties pret slimo kā pret nevarīgu objektu. Veicot ar slimnieku dažādas manipulācijas, radinieki ne vienmēr apzinās, ka viņš pats var līdz galam nesaprast, kas ar viņu notiek, un tādēļ jūtas aizkaitināts.
Kad cilvēks nespēj pats aiziet uz tualeti vai nomazgāties, viņa personīgās robežas sabrūk. Viņš kļūst par bērnu pieauguša cilvēka ķermenī, kuru kaut kur ‘’stiepj’’, kaut ko ar viņu dara, taču atstāj neziņā par turpmākajiem nodomiem attiecībā uz viņu. Tā ir nepareiza pieeja, kas attiecības ar slimnieku padara sliktākas. Rodas konflikti un neuzticēšanās. Tomēr, ja aprūpējamais, tieši otrādi, pilnībā pieņem to, ka pats vairs nespēj sevi aprūpēt, viņš pārstāj patstāvīgi darīt pat to, ko vēl varētu darīt pats. Tas kaitē veselībai un psihei: ķermenis novājinās, iestājas apātija.
Izvairīties no šīs kļūdas var samērā vienkārši - ar slimnieku ir jāizrunā viss, ko tu grasies ar viņu darīt un kādēļ, kā arī nevajag palīdzēt viņam darīt to, ko viņš spēj pats. Piemēram, ja tu nolem, ka ir pienācis laiks veikt higiēniskās procedūras, tad, pirms to uzsāc, ir jāpasaka savam slimniekam: ‘’Tagad iesim mazgāties’’. Ja slimnieks spēj pats apsēsties uz gultas malas, tad lai to arī dara, pat ja process būs ilgstošs un grūts. Tālāk slimniekam ir jāpiedāvā izvēlēties darbību secību: vai viņš vispirms grib mazgāt galvu vai ķermeni, griezt nagus šodien vai atstāt to uz rītu. Tas viss attiecas ne vien uz higiēnu, bet arī uz ēšanu, TV slēgšanu, pastaigām. Ļauj cilvēkam savā galvā uzzīmēt bildi par gaidāmajām darbībām, ļauj viņam izvēlēties un piedalīties pašam. Tad aprūpējamais jutīsies un izturēsies daudz mierīgāk, un tajā pat laikā viņam saglabāsies interese par dzīvi.
Nost ar smagumu!
Ikviens cilvēks, kuram jelkad ir nācies pacelt otru cilvēku, sevišķi, ja viņš ir smagāks, ir izjutis, ka tas nepavisam nav viegli. Cilvēkiem, kuri aprūpē gulošus un daļēji gulošus slimniekus, ar šādu fizisko slodzi nākas saskarties visai bieži. Pie šādas regulāras ‘’vingrošanas’’ var viegli pārpūlēt muguru. Aprūpētāja fiziskās sāpes bojā attiecības ne mazāk, kā aprūpējamā slimība. Kad viss sāp, grozīt slimo cilvēku nemaz negribas, pārņem dusmas uz aprūpējamo, kurš it kā tīšām kļūst īpaši vārgs un nekā necenšas palīdzēt. Tomēr arī šai problēmai ir risinājums. Ne katrs zina, ka pastāv speciāla slimnieku pārvietošanas tehnika, kuru pielietojot, slodze pārgrupējas un kļūst divreiz vieglāk. Šādu metodi māca speciālos kursos. Pastāv arī tāds ‘’burvju’’ priekšmets, kā slīdošais palags, pateicoties kuram, pacients mierīgi pārslīd no vienas vietas uz otru un ievērojami atvieglo visas ar viņu veicamās manipulācijas.
Kad viss ir līdz kaklam
Labi sakārtota aprūpe ir svarīga, taču, diemžēl, tā nebūt nav panaceja pret stresu. Ja mājās ir slims cilvēks, kurš pastāvīgi jāuzmana, sevišķi, ja viņam ir sākušies psihiski traucējumi, no negatīvām emocijām izvairīties nav iespējams. Vecs un bezpalīdzīgs cilvēks var būt mūždien neapmierināts, bet sliktākajā gadījumā pat neapzināti agresīvs. Aprūpētājam var sākt likties, ka viņa darbs ir nepateicīgs, un par viņu vienkārši ņirgājas. Kaut kādā brīdī viņš pat pieķer sevi pie domas - ‘’kaut viņš beidzot nomirtu!’’
Aprakstītajā situācijā nevajadzētu baidīties no tā, ka tu esi cilvēks, kam nav sirds. Tas ir ‘’pirmais zvaniņš’’, ka jūs esat ļoti noguris vai gandrīz izdedzis. Nav jāvaino sevi, nav jācenšas slēpt savas jūtas un paciest. Izeja no šīs situācijas ir tikai viena - pilnībā atslēgties no stresu radošās situācijas. Jūti, ka vairs nespēj paciest slimo, palūdz kādam, lai tevi aizvieto vismaz uz laiku. Stundas, kuras tu pavadīsi vienatnē ar sevi un savām vajadzībām, atgriezīs tavu mieru un pozitīvo noskaņojumu.
Izdegšanas profilaksei jau iepriekš vajadzētu padomāt par to, kā nodrošināt sev brīvu laiku. Visvienkāršākais un efektīvākais veids - nolīgt aprūpes speciālistu kaut vai uz dažām stundām nedēļā. Kopēja varēs mierīgi pieskatīt tavu tuvinieku, kamēr tu tiecies ar draugiem, pastaigājies vai dari ko tādu, kas sniedz tev gandarījumu.
Slima cilvēka mājas aprūpe nav viegla, taču, ievērojot augstākminētos nosacījumus, to var ievērojami atvieglot. Ja aprūpējamais saprot, kas ar viņu notiek, un tāpēc mazāk burkšķ, tava mugura nesāp un pats esi atpūties, tā lieta kļūst daudz vieglāka. Sargi slimā tuvinieka robežas un savu veselību, tad viss izdosies!
