Nepieciešama palīdzība tikko dzimušajiem mazulīšiem, kurus pametuši vecāki

Nepieciešama palīdzība tikko dzimušajiem mazulīšiem, kurus pametuši vecāki

Kāda māmiņa vārdā Aija, kurai pašai ir bērni un ir mamma četriem audžubērniem savā "Instagram" profilā dalījusies ar ļoti skumju un patiesu stāstu, ko viņai nācies redzēt uzturoties Bērnu slimnīcā.

Aija raksta:

Bērnu slimnīcas jaundzimušo nodaļā pretim māsu postenim ir palāta, kurā gultiņās čuč mazuļi, no kuriem mammas ir atteikušās. Kā teica kāda māsiņa - pamesto bērnu palāta. Skan pārāk baisi, lai es spētu šo palātu tā nosaukt..

Es divas nedēļas regulāri apciemoju savu audžumeitiņu, kura bija ļoti slima. Centos maksimāli daudz laika pavadīt ar mazulīti, auklēt viņu rokās, lai sajūt mammas mīlestību, jo ticēju, ka tas viņai dos spēku atveseļoties. Nezinu, kāpēc bāriņtiesa neļāva man visu laiku būt kopā ar mazuli, oficiāli papīri tika nokārtoti tikai brīdī, kad mēneša vecumā mazuli izrakstīja no slimnīcas. Vēl viena sistēmas nepilnība. Esmu pateicīga dakterei, kas ļāva man regulāri audžumeitiņu apciemot.

Tas, ko es šajā palātā diendienā redzēju, lika manai sirdij asiņot. Tajā brīdī palātā atradās pieci mazulīši. Tikko ieradušies šajā pasaulē, bet nav neviena cilvēka, kuram viņi būtu vajadzīgi. Ļoti smaga atmosfēra. Kad tu paņem šādu bērniņu rokās, jūti, viņš ir padevies. Viņam nav spēka cīnīties par savu veselību, par palikšanu šajā pasaulē. Kas mazulim dod spēku? Mammas mīlestība un ticība! Viņiem tās nav.. Tāpēc daudzi nemaz neraud. Vai tieši pretēji kliedz visu dienu. Sauc. Māsiņu pienākumos ietilpst pabarot, nomainīt pamperi un iedot zāles. Viņu saspringtajā grafikā nav ierēķināts laiks, lai nomierinātu bērnu. Galvenais no medicīnas personāla ir attīstības dinamika. Lai svars katru dienu nāktu klāt. Ja bērns norādītajā laikā neēd vai dara to gausi, daktera noteiktais daudzums tiek ievadīts caur zondi. Kad palūdzu, lai ļauj man mēģināt pabarot, ka tas nekas, ka lēni, bērns lēnām, bet lielākoties izēda visu pats. Diemžēl māsiņām nav laika vienmēr dot bērnam iespēju pašam iztukšot pudelīti, ātrāk ir uzlikt aparātu, kas lēnām pa zondi sapilina mazajā kuņģītī paredzēto daudzumu. Tik mazam un slimam bērniņam ēšana ir smags darbs, bet tieši tas dod spēkus, attīsta viņu. Tas ir pirmais solis uz atveseļošanos. Ja būtu viens konkrēts cilvēks, kas visu dienu ar viņu auklējas, progress būtu acīmredzams. Ne tikai barošanas ziņā. Pats galvenais – mazulis sajustos vajadzīgs. Uz viņa vajadzībām atsauktos! Tas ir tik svarīgi!

Lasi arī šo: Jaunākās ziņas par mazajiem bērniem, kurus pametuši vecāki. Kā vari palīdzēt Tu!

Uzturoties šajā palātā kopā ar audžumeitiņu, es varēju vērot, kā strādā auklītes no iniciatīvas „Lielas rūpes par mazajiem”, kuru nesavtīgi vada un koordinē Linda Penēze. Viena auklīte gandrīz katru dienu bija pie šiem mazuļiem. Viena uz pieciem zīdainīšiem. Es vēroju, kā auklīte raujas no viena bērniņa pie otra, mēģina samīļot un atbalstīt katru. Visbēdīgāk bija, kad izmisīgi raud trīs mazuļi, bet auklīte rokās var paņemt tikai vienu. Daudzreiz novēroju, kā auklīte pusstundu cītīgi mēģina no pudelītes pabarot mazulīti, viņš pa šo laiku izēd vien 10 ml. Bez auklītes tur uzreiz būt zonde un viss..

Es tur sēdēju ērtā atpūtas krēslā kopā ar savu audžumeitiņu, kas saldi čučēja uz manām krūtīm, un domāju, cik vērtīgi būtu, ja katram šādam bērniņam varētu sameklēt auklīti, kas aprūpētu tikai vienu mazuli, jo viņiem tas ir ļoti vajadzīgs. Un kas notiek šajā palātā, kad auklīte aiziet mājās? Man ar audžumeitiņu bija jāatgriežas šajā nodaļā pēc izrakstīšanās mājās, jo viņai bija smags meningīts, un katru reizi, kad ik pēc trim stundām naktī gāju sildīt pudelīti, mana sirds sažņaudzās no izmisīgajām raudām, kas atskanēja no šīs palātas. Māsiņas, lai samazinātu raudas, šos mazuļus kā pagales ļoti cieši satin autiņā. Tik cieši, ka, paņemot bērnu rokās, viņš ir stingrs kā koka gabals. Paņem pie kājām un bērns nelokās.. Pirmais, ko vienmēr darīju, kad atnācu pie audžumeitiņas, attinu viņu no stingrā tinumu. Kā viņa staipījās!.

Man daudzi komentāros jautā, kā varu palīdzēt šādiem mazuļiem? Man liekas, ka tas ir netaisnīgi, ka Lindai no „Lielas rūpes par mazajiem” visu laiku izmisīgi jāvāc ziedojumi, lai varētu apmaksāt auklīšu darbu. Naudiņas ir tik maz, ka nevar pieņemt darbā un apmācīt tik daudz auklīšu, kā būtu nepieciešams. Pēdējā Lindas intervijā la.lv lasīju, ka naudas pietiek, lai samaksātu algu 4 auklītēm divus mēnešus. Tikai normāli būtu, ka Labklājības ministrija atbalstītu šādu iniciatīvu. Kamēr tā nenotiek, mēs katrs varam palīdzēt ar ziedojumu vai kontaktējot ar Lindu Penēzi sociālajā vietnē "Facebook".

Noziedot Tu vari zvanot 90006770 (EUR 7,11)

View this post on Instagram

Turpinājums par Bērnu slimnīcas jaundzimušo nodaļas palātu, kurā vieni paši gultiņās raud mazulīši. .. Uzturoties šajā palātā kopā ar audžumeitiņu, es varēju vērot, kā strādā auklītes no iniciatīvas „Lielas rūpes par mazajiem”, kuru nesavtīgi vada un koordinē Linda Penēze. Viena auklīte gandrīz katru dienu bija pie šiem mazuļiem. Viena uz pieciem zīdainīšiem. Es vēroju, kā auklīte raujas no viena bērniņa pie otra, mēģina samīļot un atbalstīt katru. Visbēdīgāk bija, kad izmisīgi raud trīs mazuļi, bet auklīte rokās var paņemt tikai vienu. Daudzreiz novēroju, kā auklīte pusstundu cītīgi mēģina no pudelītes pabarot mazulīti, viņš pa šo laiku izēd vien 10 ml. Bez auklītes tur uzreiz būt zonde un viss.. .. Es tur sēdēju ērtā atpūtas krēslā kopā ar savu audžumeitiņu, kas saldi čučēja uz manām krūtīm, un domāju, cik vērtīgi būtu, ja katram šādam bērniņam varētu sameklēt auklīti, kas aprūpētu tikai vienu mazuli, jo viņiem tas ir ļoti vajadzīgs. Un kas notiek šajā palātā, kad auklīte aiziet mājās? Man ar audžumeitiņu bija jāatgriežas šajā nodaļā pēc izrakstīšanās mājās, jo viņai bija smags meningīts, un katru reizi, kad ik pēc trim stundām naktī gāju sildīt pudelīti, mana sirds sažņaudzās no izmisīgajām raudām, kas atskanēja no šīs palātas. Māsiņas, lai samazinātu raudas, šos mazuļus kā pagales ļoti cieši satin autiņā. Tik cieši, ka, paņemot bērnu rokās, viņš ir stingrs kā koka gabals. Paņem pie kājām un bērns nelokās.. Pirmais, ko vienmēr darīju, kad atnācu pie audžumeitiņas, attinu viņu no stingrā tinumu. Kā viņa staipījās!. .. Man daudzi komentāros jautā, kā varu palīdzēt šādiem mazuļiem? Man liekas, ka tas ir netaisnīgi, ka Lindai no „Lielas rūpes par mazajiem” visu laiku izmisīgi jāvāc ziedojumi, lai varētu apmaksāt auklīšu darbu. Naudiņas ir tik maz, ka nevar pieņemt darbā un apmācīt tik daudz auklīšu, kā būtu nepieciešams. Pēdējā Lindas intervijā la.lv lasīju, ka naudas pietiek, lai samaksātu algu 4 auklītēm divus mēnešus. Tikai normāli būtu, ka Labklājības ministrija atbalstītu šādu iniciatīvu. Kamēr tā nenotiek, mēs katrs varam palīdzēt ar ziedojumu vai kontaktējot ar Lindu personīgi. .. #lielasrūpesparmazajiem #audžubērni

A post shared by Aija (@_kardamons_) on

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!